Pagājušajā gadā avārijās uz Latvijas ceļiem bojāgājuši par 2% mazāk cilvēku nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopumā Eiropas Savienībā (ES) avārijās bojāgājušo skaits 2012.gadā bijis viszemākais kopš datu apkopošanas sākuma, otrdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES pērn ir samazinājies par 9% jeb izglābtas 3000 cilvēku dzīvības. Latvija un Igaunija pēdējos desmit gados ir sasniegusi lielāko bojā gājušo skaita samazinājumu ES. Pērn Latvijas rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gan bijis mazāks par ES vidējo, proti, bojā gājušo skaits uz ceļiem samazinājies par 2%, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
"Šis gads iezīmē pavērsienu Eiropas satiksmes drošībā, un šādi rezultāti ārkārtīgi iedvesmo. Tomēr joprojām ik dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 75 cilvēki, tāpēc nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā. Esam noteikuši vērienīgu mērķi - desmit gados ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi -, tāpēc nedrīkstam zaudēt tempu," teica ES transporta komisārs Sīms Kallass. "Taču satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir tikai aisberga redzamā daļa. Uz katru ceļu satiksmē bojāgājušo Eiropā ir desmit smagi cietušie, kas guvuši, piemēram, smadzeņu vai mugurkaula traumas. Mums ir vajadzīga stratēģija, lai it visur ES ceļu satiksmē mazinātu smago traumu skaitu."
Statistika liecina, ka ceļu satiksmē bojāgājušo skaits dalībvalstīs joprojām krietni atšķiras. Vismazāk bojāgājušo ir Maltā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā jeb aptuveni 30 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā ir ES piektā bīstamākā satiksme, jo mūsu valstī pērn negadījumos bijuši 86 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Visbīstamākā satiksme ES ir kaimiņvalstī Lietuvā, kurai seko Rumānija, Polija un Grieķija.
Ik gadu apmēram 250 000 cilvēku ES smagi cieš ceļu satiksmes negadījumos. Ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējos desmit gados ir samazinājies par 43%, taču smagi cietušo skaits ir sarucis tikai par 36%. Ceļu satiksmes negadījumos visbiežāk sastopamie nopietno traumu veidi ir galvas un smadzeņu traumas, tām seko kāju un muguras savainojumi. Sevišķi liels nopietno traumu risks ir neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Tāpat nopietnas traumas biežāk gadās satiksmes negadījumos pilsētās, nevis laukos.
Salīdzinot ar 2011.gada pesimistisko ainu, kad satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu izdevās samazināt tikai par 2%, 2012.gadā novērotais 9% samazinājums liecina, ka dalībvalstis ir atgriezušās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi no 2010. līdz 2020.gadam samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz pusi. Tas izdosies, ja tiks sasniegts vidējais samazinājums par apmēram 7%, norāda EK.
Ceļu satiksmes drošības statistikā 2011.gadā strauji palielinājās bojāgājušo neaizsargāto satiksmes dalībnieku - gājēju, motociklistu un gados vecu cilvēku - skaits, bet kopējais bojāgājušo skaits saruka. No 2012.gada pagaidu datiem var spriest, ka pērn bojāgājušo skaits neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū ir ievērojami samazinājies.
Tiek lēsts, ka uz katru Eiropas ceļu satiksmē bojāgājušo ir desmit nopietni cietušie un 40 vieglāk cietušie. Letālo negadījumu skaita samazināšanā liela loma bija pieejai, kuru izmantoja divās ES ceļu satiksmes drošības desmit gadu stratēģijās pēc kārtas. Ja līdzīgu pieeju izmantotu nopietnu, bet ne letālu traumu novēršanā, ieguvums būtu vērā ņemams, uzskata EK.
EK šodien publicētajā dokumentā par nopietnām traumām ceļu satiksmes negadījumos ieskicēti tālākie posmi ceļā uz visaptverošu ES stratēģiju, kas paredz kopēju definīciju par ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām, risinājumus, kā dalībvalstīm uzlabot datu vākšanu par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī ES līmeņa mērķi, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaitu.