Lestenes brāļu kapu komplekss ir dzīva vēstures lappuse

© Ilze Zalīte

Brāļu kapu komplekss Lestenē joprojām tiek papildināts ar jauniem apbedījumiem, kuros tiek guldītas gan Latvijas teritorijā atrasto kritušo karavīru mirstīgās atliekas, gan pēdējos gados mirušie kādreizējie cīnītāji, kuri vēlējušies pēc nāves rast atdusu līdzās saviem cīņas biedriem – tā intervijā portālam nra.lv norāda memoriāla veidotāji.

Šogad apritēs desmit gadi, kopš 2003. gada 17. septembrī Lestenē tika izveidoti Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi. To autori arhitekts Dainis Bērziņš un Edvīns Vecumnieks portālam nra.lv skaidro, ka Lestene netika izraudzīta nejauši. Šajā apvidū Otrā pasaules kara laikā notikušas sīvas cīņas, kurās gāja bojā tūkstošiem leģionāru. Turklāt līdzās Lestenes baznīcai jau kopš padomju gadiem esot atradušies daži karavīru apbedījumi, kas kļuva par pamatu kompleksa izveidei. Sākotnēji brāļu kapi tika veidoti ar kapacitāti 2000 apbedījumu, taču drīz vien nācies konstatēt – lai pieminētu visus kritušos leģionārus, ar atvēlēto vietu nepietiks. D. Bērziņš klāsta, ka kapos zemes klēpī tiek guldīti kritušo cīnītāju pīšļi, taču ir izveidota arī memoriāla siena, kurā iekalti visu to leģionāru vārdi, kuru mirstīgās atliekas tā arī netika atrastas. Sākotnēji sienā tika iekalti vairāk nekā 10 000 uzvārdu, taču ar katru gadu šis uzskaitījums tiek papildināts, tāpēc ar laiku ir nācies veidot arvien jaunus memoriālās sienas turpinājumus.

Ar vislielāko gandarījumu arhitekti esot novērojuši, cik nozīmīga šī vieta ir kļuvusi leģionāru ģimenēm, mazbērniem un cīņas biedriem. Pie memoriāla sienas daudzviet iepretim karavīru uzvārdiem tiekot nolikti ziedi un vainagi, jo tuviniekiem šī ir vienīgā iespēja pieminēt savus bojā gājušos cīnītājus. Arī portāls nra.lv, apmeklējot Lesteni īsi pirms 16. marta, novēroja, ka daudzviet pie memoriālās sienas bija atstāti ziedi. D. Bērziņš gan atzīst, ka Lestenes kapu komplekss ir joprojām dzīva Latvijas vēstures lappuse, kas turpina attīstīties. Karavīru apglabāšanas process šeit nav beidzies. Katru gadu Lestenes sienā parādās jauni neatrasto, taču apzināto karavīru uzvārdi, bet zemes klēpī tiek guldīti arvien jauni kritušo leģionāru pīšļi. Tāpat kompleksā tiek apbedīti nesen mirušie leģionāri, kuri ir vēlējušies, lai pēc nāves tie atdusētos līdzās saviem biedriem. E. Vecumnieks piebilst – tiekot ļoti cerēts, ka nākotnē Lestenes komplekss varētu papildināties ar to leģionāru pīšļiem, kuri krituši Krievijas teritorijā. Tomēr pagaidām šis jautājums ir politiski tik jutīgs, ka skaidrības par to nav.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais