Rīgas dome plāno veikt grozījumus pašvaldības Sabiedriskās kārtības noteikumos, papildinot tos ar piebildi, ka arī skaļa mūzika ir troksnis, kas traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru.
Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) speciālisti norāda, ka Rīgas teritorijā bieža problēma ir apkārtējo personu miera traucēšana ar skaļas mūzikas atskaņošanu. Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumos pašreizējā redakcijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, taču vairakkārt pie atbildības sauktās personas vērsušās augstākā iestādē un tiesā, norādot, ka mūzika nav troksnis.
Neskatoties uz to, ka tiesa ir atzinusi, ka mūzika šo noteikumu izpratnē ir troksnis, Rīgas dome plāno papildināt noteikumus, tajos skaidri un nepārprotami norādot uz to, ka skaļas mūzikas atskaņošana, ja ar to tiek traucēts apkārtējo personu miers, ir trokšņošana.
Noteikumos aizliegums trokšņot tiks papildināts ar frāzi "tai skaitā atskaņot mūziku". Tādējādi iecerēts novērst strīdīgus gadījumus un diskusijas par to, vai mūzika šo noteikumu izpratnē ir troksnis.
Turpmāk Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1.apakšpunkts skanēs šādi: "Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, tai skaitā atskaņot mūziku, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā."
Pašvaldības policijas ierosinājums šodien tika skatīts Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē, kuras deputātu vidū izcēlās diskusija par jēdzienu "mūzikas atskaņošana". Deputāts Elmārs Vēbers (V) interesējās, vai arī mūzikas instrumentu spēlēšana mājās tiks uzskatīta par mūzikas atskaņošanu. Pieņemot šādus labojumus noteikumos, par troksni varētu tikt uzskatīta arī gammu spēlēšana, un tādējādi tiktu radīti nelabvēlīgi apstākļi bērniem, kas apgūst mūzikas instrumentu spēli. Domnieks pauda viedokli, ka tādā gadījumā šādi grozījumi nav atbalstāmi.
RPP Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš norādīja, ka noteikumos mūzikas instrumenta apguvi nevar nodalīt no mūzikas atskaņošanas, turklāt šādu dalījumu būtu grūti juridiski korekti formulēt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka policija, reaģējot uz sūdzībām, vienmēr rūpīgi izvērtē, kādos apstākļos rodas iedzīvotāju mieru traucējošais troksnis, un veic pārrunas gan ar miera traucētājiem, gan tiem, kas izteikuši pretenzijas. Visbiežāk policijai izdodas vienoties, ka mūzikas atskaņošana tiek pieklusināta vai pārtraukta, savukārt mūzikas instrumenta nodarbībām iespējams atrast laiku, kad kaimiņiem tas netraucē. "Ja sestdien plkst.9 no rīta cilvēks ir pārnācis no nakts maiņas, ir noguris un grib gulēt, un Pašvaldības policijā tiek saņemta sūdzība par trompetes spēlēšanu, policijai nav citas izejas kā sodīt," skaidroja Znotiņš.
Vēbers pauda viedokli, ka pārmērīgi skaļu mūzikas ierakstu atskaņošanu var definēt kā troksni, taču to nav pieļaujams attiecināt uz mūzikas instrumentu atskaņošanu mājās. Deputāts uzsvēra, ka bērni, kas mācās mūzikas skolā, parasti vingrinās dienas laikā, nevis pa nakti, kad varētu runāt par naktsmiera traucējumu.
Savukārt komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) uzskata, ka mūzikas atskaņošana ir gan ieraksts, gan muzicēšana, kad notiek skaņdarba atskaņošana. "Ja cilvēki sūdzas un viņiem traucē, troksnis jāizbeidz neatkarīgi no tā, vai to dara fiziska vai juridiska persona. Katrs varam sevi iedomāties situācijā, ka atnāc noguris mājās un gribi atpūsties, bet to nevari," norādīja Turlais. Tomēr arī viņš piekrita, ka, piemēram, uz klavieru spēlēšanu jēdzienu "troksnis" nevajadzētu attiecināt. Viņaprāt, nepieciešams panākt, ka jebkurš traucējums nakts stundās no plkst.23 līdz 7 ir pārkāpums, un tas ir bez diskusijām jāpārtrauc, taču šādu regulējumu iespējams noteikt tikai ar likumu.
Turlais rosināja atlikt noteikumu grozījumu virzību apstiprināšanai Rīgas domes sēdē un vispirms uzklausīt Rīgas domes speciālistus, kas iesaistīti Tieslietu ministrijas darba grupā, kas radīta trokšņošanas problēmu risināšanai. Izvērtējot to, kā virzās likuma grozījumi, varētu lemt, vai papildināt attiecīgo saistošo noteikumu punktu ar vienu frāzi, ka arī mūzika ir troksnis, vai arī noteikumos precizēt, ko nozīmē naktsmiera traucēšana un trokšņi.
Komitejas priekšsēdētāja priekšlikums tika atbalstīts un deputāti nolēma, ka šo grozījumu virzīšana apstiprināšanai domes sēdē pagaidām jāatliek līdz brīdim, kad tiks saņemts komentārs par topošajām izmaiņām likumdošanā saistībā ar trokšņošanas ierobežošanu.