Naudas nav, latvāņi aug griezdamies
Cīņa ar latvāņiem joprojām notiek uz papīra, bet tikmēr invadētās teritorijas plešas plašumā. Atsevišķu pašvaldību pūles situāciju nespēj kopumā uzlabot, jo trūkst uzbrukuma vienotā frontē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāta rokas – turpmākajos sešos gados praktiskai rīcībai būtu vajadzīgi 15 miljoni latu, taču – kur tos ņemt?
Valsts kasē šādu līdzekļu nav, tāpēc atliek meklēt citus naudas avotus. «Mēģināsim pieteikties LIFE programmā. Ja tur nedabūsim atbalstu, meklēsim citas iespējas,» norāda VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs. Viņš gan nevar pateikt, kad varētu sākties plānveidīgs latvāņu iznīcināšanas darbs – viss atkarīgs no tā, vai un cik lielus līdzekļus izdosies piesaistīt. Arī Zemkopības ministrija vien norāda uz nepieciešamību grozīt Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumus, lai varētu uzlabot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanu pašvaldībā un pasākumu koordinēšanu ar iesaistītajām institūcijām. Ieinteresētās pašvaldības arī izteikušas vēlmi regulāri (2–3 reizes gadā) tikties ar valsts institūciju pārstāvjiem, lai risinātu praktiskas ar latvāņu ierobežošanu saistītas problēmas un dalītos pieredzē ar paveikto.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Gunta Lukstiņa uzsver, ka ne valstij, ne zemniekiem tā nav prioritāte un tas bremzē sasniegt labākus rezultātus. Viņa uzskata, ka vajag popularizēt labo pieredzi un jāuzmundrina arī tās pašvaldības, kas kūtri iesaistījušās latvāņu apkarošanā.
To, ka ar nepiekāpību var gūt rezultātus, apliecina Ķekavas novada vides aizsardzības speciālists Jānis Ozoliņš. Ķekavā uz pusi samazināta invadētā teritorija, nu palikuši ir 144 hektāri. Tā kā lielākā daļa latvāņu aug privātā zemē, vietvara seko līdzi, lai īpašnieki laikus iznīcinātu šos augus. Rezultātā tikai deviņi hektāri palikuši nenopļauti, un vainīgajiem uzlikts sods, kas gan nav traucējis viņiem to pārsūdzēt. «Pašlaik strādājam pie noteikumu maiņas, lai pašvaldība gadījumos, kad īpašnieks neapkopj savu zemi, varētu par saviem līdzekļiem nopļaut, bet tēriņus pēc tam piedzīt. Tāpat esam domājuši par burkāna lietošanu: ļausim tiem, kas apkopj savas ar latvāņiem piesārņotās teritorijas, pieteikties uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 90% apmērā,» teic J. Ozoliņš.