Mēneša laikā Zemkopības ministrija sola sagatavot un iesniegt valdībai likumdošanas grozījumus, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārvalstniekiem.
Lielā ārzemju pircēju interese izraisījusi situāciju, kad tieši lauksaimniecības zemei ir visstraujākais cenu pieaugums.
Kā sarunā ar Neatkarīgoi apliecināja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece, tuvākā mēneša laikā notikšot plašas diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām, lai sagatavotu izmaiņas likumdošanā, kas pārtrauktu masveida Latvijas zemes izpirkšanu. Šobrīd melnrakstā tiek apspriestas vairākas idejas, piemēram, lūgt potenciālajam pircējam pamatot zemes iegādes mērķi un saimniekošanas plānu. Tāpat ZM apsver ieceri par pirmpirkuma tiesību nodošanu pārdodamās zemes kaimiņu saimniecībām vai īpašnieka radiniekiem.
To, ka nekontrolētā Latvijas zemju izpirkšana būtu jāpārtrauc, atzinis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kā Neatkarīgajai uzsvēra premjera pārstāvis Mārtiņš Panke, tuvākajā laikā valdības vadītājs gaida radikālus piedāvājumus šīs situācijas uzlabošanai. «Kopā ar Zemkopības ministriju esam izpētījuši citu valstu, īpaši Francijas, pieredzi. Patlaban ir daži ierobežojumi saistībā ar Eiropas regulām, tomēr ir iespējams pieņemt dažus lēmumus, kas ierobežos zemes iztirgošanu ārvalstniekiem,» premjers ir norādījis Zemnieku saeimas kongresā.
Lielais ārzemju pircēju skaits ir radījis strauju lauksaimniecības zemju cenu kāpumu, kas līdzinās tikai dažiem šauriem segmentiem mājokļu tirgū Rīgā un Jūrmalā. Lauksaimniecības zemei patlaban ir visstraujākais cenu pieaugums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība, tāpēc 2013. gadā aptuveni par 10% ir augušas lauksaimniecības zemju kadastrālās vērtības, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.
Paaugstinātu aktivitāti lauksaimniecības zemes tirgū joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas, izcelsmes kapitāla īpatsvars.
Lai gan likums Par zemes privatizāciju lauku apvidos liedz ārvalstu fiziskajām personām iegādāties lauksaimniecības zemi, to iespējams iegādāties, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu, un to izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai.
Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju – ārvalstnieku – īpatsvars ir Latgalē, bet mazākais – Kurzemē. Pārskatā secināts, ka arī visaktīvākais meža zemes tirgus ir Latgalē, kur 2012. gadā bija lielākais cenu kāpums – par 20 procentiem. Tāpat VZD pārskatā redzams, ka visvairāk naudas Latvijas ekonomikā ieplūdis caur lauksaimniecības zemes segmentu 2011. gadā, kas pārdota Vidzemē – 45 miljonu latu apmērā. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 260 miljoni latu, bet meža zemes tirgū – aptuveni 60 miljoni latu.