Pierīga aprij Latviju

 

Ķekava, Olaine, Salaspils, Ozolnieki, Stopiņi, Ikšķile, Babīte, Jūrmala, kā arī Garkalne, Ādaži, Carnikava un Saulkrasti – neliela josla apkārt Rīgai, kurā pēdējo četru gadu laikā noticis iedzīvotāju pieaugums.

Tikmēr visi pārējie Latvijas reģioni kļūst arvien neapdzīvotāki, jo darba un iztikas meklējumos cilvēki spiesti pārcelties uz Pierīgu vai doties uz ārzemēm.

Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) apkopotie dati liecina, ka šobrīd Latviju kā savu deklarēto dzīvesvietu norādījuši par 70,2 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā pirms četriem gadiem. Tiesa, šī neiepriecinošā statistika uzskatāma tikai par problēmas radzamo daļu, jo, kā sarunā ar Neatkarīgo atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji, daudzi aizbraucēji joprojām nav nokārtojuši faktiskās dzīvesvietas reģistrācijas formalitātes, tāpēc Latvijas novados joprojām ir daudz mirušo dvēseļu.

Zelta sešpadsmitnieks

Pozitīvu iedzīvotāju bilanci pēdējos gados ir piedzīvojuši tikai atsevišķi galvaspilsētai tuvi reģioni. Savukārt pašā Rīgā, kā arī citās lielākajās pilsētās, tāpat kā visos citos novados, iedzīvotāju skaits ar katru gadu sarūk.

Zelta sarakstā ir iekļuvušas sešpadsmit pilsētas un novadi. Starp tiem atrodama tikai viena lielā Latvijas pilsēta, proti, Jūrmala, kurā četru gadu laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1407 cilvēkiem. Pozitīva bilance vērojama arī Carnikavā, Ādažos, Ikšķilē, Ķekavā, Olainē, Siguldā, Salaspilī un Saulkrastos, jo šo pilsētu apkārtnē ir noticis iedzīvotāju skaita kāpums. Četru gadu laikā lielāku iemītnieku skaitu spējusi piesaistīt arī tuvējā Pierīga, t.i, Stopiņu, Ropažu, Ozolnieku, Mārupes, Garkalnes, tāpat kā Baldones un Babītes novadi.

Vispievilcīgākie reģioni jaunai mājvietai pēdējo gadu laikā izrādījušies tieši Mārupes, Ķekavas un Garkalnes novadi, kuros četru gadu laikā deklarēto iedzīvotāju skaits palielinājies atiecīgi par 2765, 1529 un 1136 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāks cilvēku skaits ir pārcēlies uz Ādažu, Babītes, Stopiņu un Ikšķiles novadiem, taču arī katru no šiem reģioniem četru gadu laikā par mājvietām sākuši saukt ap tūkstoti jaunu iemītnieku. Savukārt Siguldas, Carnikavas un Salaspils novados iedzīvotāju skaits kāpis par 616, 614 un 533 jauniem iemītniekiem.

Diametrāli pretēja aina paveras Latvijas reģionos un pilsētās, ko vienā vārdā var nosaukt par Nerīgu. Jo tālāk no galvaspilsētas, jo grūtāk atrast darbu, zemākas algas un smagāki dzīves apstākļi. Visi šie argumenti guvuši tiešu atspoguļojumu arī iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Bēg no bezdarba un naudas trūkuma

Krīzes gados visvairāk aizbraucēju bijis Latgalē. Arī PMLP dati liecina, ka četru gadu laikā vissāpīgākā situācija izveidojusies tieši Daugavpils un Rēzeknes novados, kas zaudējuši attiecīgi 1944 un 1378 deklarētos iedzīvotājus. Tiesa, ne mazāk bēdīga aina paveras Bauskas novadā, kas gājis mazumā par 1666 iemītniekiem, un Talsu novadā, kas kļuvis par 1546 iedzīvotājiem tukšāks.

Jaunie drošāki

Bauskas novada pašvaldības pārstāve Sandra Kazāka sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: novadnieku skaits iet mazumā galvenokārt tāpēc, ka jaunieši nespēj atrast darbu un ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm vai Rīgu. «Bauska atrodas netālu no Rīgas, tāpēc jauniešiem nav psiholoģiskās barjeras pārcelties tuvāk galvaspilsētai. Var pat vizuāli novērot, ka pilsētā un tās apkārtnē palikuši vieni pensionāri. Visi jaunieši ir aizbraukuši. Tas gan ir likumsakarīgi, jo Bauskā ir tikai viena ražotne, Lielzeltiņi, taču arī tur pamatā nepieciešami tikai mazkvalificēti un zemu atalgoti strādnieki,» klāstīja S. Kazāka.

Līdzīgu viedokli pauž arī Talsu novada pašvaldības pārstāve Inga Priede, norādot – katru mēnesi no Talsu novada prom dodas vidēji 10 līdz 15 cilvēku, kuri galvenokārt spiesti braukt peļņā uz ārvalstīm. «Novadu pamet ļoti daudz jauniešu, kuri izlēmuši studēt vai strādāt tuvāk Rīgai,» sacīja I. Priede. Tāpat būtisks faktors ir tas, ka katru gadu Talsu novadā ir teju uz pusi vairāk mirušo nekā dzimušo: 2010. gadā miruši 410 cilvēki, bet dzimuši tikai 184 bērni, 2011. gadā miruši 462, bet dzimuši – 147, savukārt 2012. gadā miruši 443 un dzimuši 213 bērnu.

Tukuma novads četru gadu laikā ir zaudējis 1260 reģistrēto iedzīvotāju, savukārt Krāslavas novadu par mājvietu šobrīd sauc par 1364 cilvēkiem mazāk. Arī Saldus novads dažu gadu laikā zaudējis 1254 deklarētos iedzīvotājus, un tieši tikpat daudz novadnieku mazumā gājis arī Madonas novadā. Ludzas novadā ir kļuvis aptuveni par tūkstoš iedzīvotājiem mazāk, līdzīgi kā Līvānu, Alūksnes, Limbažu, Gulbenes un Kuldīgas novados.

Neiepriecinoša situācija izveidojusies arī nelielajos novados, kur dzīvo vien daži tūkstoši cilvēku. Vecumnieku novadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 520 cilvēkiem, Zilupes novads četru gadu laikā zaudējis 308 iedzīvotājus, bet nelielā Riebiņu novada statistika šajā laikā kļuvusi par 436 iemītniekiem nabadzīgāka.

Jāpiebilst, ka valdība šo bēdīgo statistiku lieliski apzinās, taču tā vietā, lai problēmu risinātu, ir nolēmusi pielāgoties apstākļiem. Kā Neatkarīgā jau vēstīja, Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Nacionālās industriālās politikas plānā ir skaidri iezīmētas nākotnē apdzīvojamās un arī neapdzīvojamās Latvijas teritorijas. Proti, ņemot par pamatu esošo autoceļu un dzelzceļa infrastruktūru, plānā ir iezīmētas attiecīgas robežas starp attīstāmām un neattīstāmām teritorijām, kuras nākotnē neviens arī negrasās attīstīt.

***

Pašvaldības, kur visvairāk pieaudzis iedzīvotāju skaits

Mārupes novads 2765

Ķekavas novads 1529

Jūrmala 1407

Garkalnes novads 1136

Ādažu novads 939

Babītes novads 924

Stopiņu novads 783

Ikšķiles novads 780

Siguldas novads 616

Carnikavas novads 614

Salaspils novads 533

Olaines novads 364

Ropažu novads 295

Ozolnieku novads 284

Baldones novads 188

Saulkrastu novads 146