Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes policijas darbinieki patiešām iekūlušies problēmās ar kukuļošanu, oficiāli atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Biroja sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs skaidro, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka no kādas personas tika pieprasīts kukulis saistībā ar policistu lietvedībā esošā materiāla izskatīšanu.
Pierādījumi esot pietiekami, lai KNAB izmeklētājs vienu valsts amatpersonu – Viktoru Dzeni – atzītu par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā, savukārt otru policistu – Eduardu Ņepomņaščiju – par kukuļošanas atbalstīšanu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka V. Dzenim tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet viņa kolēģim piemērotais drošības līdzeklis ar brīvības atņemšanu nav saistīts.
Lielā mērā sabiedrības uzmanību šī lieta izpelnījās ar diviem faktoriem – V. Dzenis līdz ar citām lietām izmeklēja arī nelikumības nu jau par bankrotējušu atzītajā Latvijas Krājbankā, un viņa aizturēšanas laikā KNAB darbinieki izmantoja šaujamieroci.
Ņemot vērā darbavietu, V. Dzenis arī iepriekš bija saskāries ar liela mēroga ekonomiskajiem noziegumiem. Tā pirms aptuveni četriem gadiem viņš izmeklēja arī Ogres komercbankas lietu, kurā par krāpšanos lielā apmērā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika apsūdzēts un vēlāk arī notiesāts bijušais Ogres Komercbankas akcionārs un valdes loceklis Jurijs Frolovs.
J. Frolovs šajā lietā tika apsūdzēts par aptuveni 2,8 miljonu latu izkrāpšanu no bankas klientiem. Šogad šajā krimināllietā pieņemts un spēkā stājies Augstākās tiesas senāta spriedums, kas bijušo baņķieri soda ar četru gadu un sešu mēnešu ilgu brīvības atņemšanu.
Šīs lietas izmeklēšana V. Dzenim nebija no tām vieglajām. Saskaņā ar Neatkarīgās rīcībā esošo informāciju joprojām tiek izmeklēta krimināllieta, kuru ierosināja pēc tam, kad V. Dzenim, ar varu iesēdinot viņu kādā automašīnā un aicinot veikt izmeklēšanu pareizajā virzienā, draudēts, pie galvas pieliekot šaujamieroci.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Neatkarīgajai apliecināja, ka šāds gadījums patiešām bijis, taču detalizētu informāciju par to un izmeklēšanas gaitu viņa atteicās sniegt, lai netraucētu izmeklēšanu.
Krājbankas lietas izmeklēšanā, kurā līdz šim piedalījās V. Dzenis, 2011. gada nogalē tika ierosināts kriminālprocess par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgos nolūkos. Par šādu nodarījumu var tiesāt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Vēlāk par Krājbankas maksātnespējas administratoru ieceltās KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns informēja, ka auditorkompānija iesniegusi pieteikumu Ekonomikas policijas pārvaldē, kura izmeklē ar banku notikušo, un tajā lūgusi pārkvalificēt krimināllietu pēc Krimināllikuma panta par tīšu novešanu līdz maksātnespējai. Ja persona tiek atzīta par vainīgu šādā nodarījumā, to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
***
PRECIZĒJUMS
Neatkarīgās 12. marta numura publikācijā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēto Valsts policijas izmeklētāju virsrakstā tehnisku iemeslu dēļ pieļauta kļūda. Pareizi jābūt: «Krājbankas lietas izmeklētājs – kukuļņēmējs?» Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.