Valdības plāns – bedres jālāpa iedzīvotājiem

Liepājas–Rucavas ceļam tuvējo miestu ļaudis vakar mācījās lāpīt bedres, jo Latvijas valdība to dara pārāk reti vai nedara nemaz. Uz pirmās šķiras ceļiem situācija ir slikta, uz otrās šķiras ceļiem ļoti slikta.

Vietām pat valsts galvenie ceļi pēc pirmajiem atkušņiem pavēruši nodevīgas spraugas ar asām malām. Gaišajā diennakts laikā tās vēl kaut kā ir iespējams apbraukt, bet, tiklīdz iestājas krēsla, mašīnas cita pēc citas stājas malā ar caurām riepām un sadauzītiem diskiem.

Pasaules ekonomikas foruma jaunākajā Globālās konkurētspējas ziņojumā, pēc ceļu kvalitātes kritērija, Latvija pērn no 101. vietas pakāpusies uz 99. vietu. Šādā līmenī ir vairākas Āfrikas valstis, Melnkalne un Tadžikistāna. Tikmēr Lietuva ieņem 32. vietu. Un praksē šī grandiozā atšķirība ir vērojama tieši Rucavas ceļā. Brīnišķīga lietuviešu jaunbūvēta šoseja pie Latvijas robežas beidzas, un tālāk braucējiem jākratās pa caurumiem un ielāpu augoņiem izraibinātu Latviju. Tāpēc vakardienas protesta akcijā piedalījās arī lietuvieši. Virgīnija Partouka plakāts vēstīja: «Brāļi latvieši, ciemiņi grib ceļu bez bedrēm!» Kopumā protesta akcijā piedalījās vairāk nekā simts iedzīvotāju, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Turklāt – neraugoties uz to, ka ceļu uzturētāji uzreiz pēc protesta izziņošanas metās lāpīt to, kas šai maršrutā vēl lāpāms un vēl aizvakar nēsājās apkārt ar aukstā asfalta pankūkām. Citastarp līdzīgs scenārijs jau pieredzēts pērn, kad pret caurumiem asfaltā protestēja cita ceļa posma lietotāji Ventspils–Liepājas šosejā. Arī tad lielāki nemieri tika novērsti ar lokālu neplānotu asfaltēšanu.

Ņemot vērā, cik haotiski un neprognozējami valsts līdz šim piešķīrusi naudu ceļu uzturēšanai, cilvēki labprāt izmantoja Rucavas novada domes organizēto iespēju – jo īpaši tādēļ, ka simboliskā bedru lāpīšanas talka notika dienā, kad valdība lemj par papildu naudas piešķiršanu ceļu paremontēšanai. Protams, ne jau tikai Kurzemē ceļi ir kritiskā stāvoklī. Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs atzīst, ka arī viņa pusē lauku ceļi sabrukuši tiktāl, ka pārvadātāji pat atsakās braukt. Un muļķīgākais šai situācijā, ka gan Satiksmes ministrija, gan valdība labi to zina, taču nauda ceļiem katru gadu jādiedelē no jauna. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš atzīst, ka lielākās bažas ir par 2014. un 2015. gadu, kad gan valsts, gan pašvaldību ceļu finansējumā sagaidāms dramatisks samazinājums. Eiropas fondi te nebūs

glābiņš. Vietējiem ceļiem iezīmēti tikai 60 miljoni, un tie vēl būšot jādala ar lauksaimniekiem. Tas nozīmē, ka pie fermām ceļi būs, bet tur, kur tie vajadzīgi cilvēkiem – ne.

***

VIEDOKĻI

Mārtiņš Kazāks, Swedbank ekonomists:

– Ja lielos ceļus ziemā tīra daudz biežāk nekā mazos, tas šķiet neizbēgami un pašsaprotami. Bet kā ar ceļu labošanu vai nelabošanu? Kurš uzņemsies pateikt, ka to ceļu turpmāk vairs nelabos un tas īstenībā vairs nebūs ceļš?

Politiķi kaut ko tādu varētu atļauties tikai īsos laika brīžos starp tām un citām vēlēšanām. Tā iedzīvotāju daļa, kas no laukiem aizbraukt nevar vai negrib, dzīvo ar cerību, ka pilnīgi bez ceļa un elektrības vadiem nepaliks. Neviens viņiem nav teicis, ka tā būs, nedz arī – ka tā nebūs. Tāpat neviens nav teicis, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpārceļas uz Rīgu.

Pēteris Salkazanovs, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents:

– Ceļiem uzlikts politisks ielāps. Ar ministru maiņu vai kādiem citiem faktoriem sagadījās tā, ka valdība dažus mēnešus ātrāk paveica to pašu, ko katru gadu: vispirms finansējumu ceļiem samazina un tad atjauno. Par katra nākamā gada budžeta pamatu ņem nevis faktiskos, bet samazinātos ceļu uzturēšanas izdevumus, kurus pēc tam palielina, un tā bez gala. Labi, ka vismaz daļu lielāko bedru uz ceļiem aizlāpīs, bet autobusu ekspluatācijas izdevumu pieaugumu slikto ceļu dēļ tas neapturēs. Valdība šo izdevumu pieaugumu kompensēt negrasās, un autobusu reisu slēgšana ir darba kārtībā.

***

Kādā stāvoklī, Jūsuprāt, ir Latvijas ceļi?

Šogad pavasarī sāk atklāties katastrofāla situācija. Stāvoklis 90% ceļu ir neiedomājami slikts 28 %

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ceļu stāvoklis vienmēr ir bijis bēdīgs. 25 gadu valsts izlikās, ka ceļi tiek laboti, taču šāda politika šobrīd ir novedusi pie sabrukuma 29 %

Ceļubūve ir nozare, kur valda vislielākā korupcija, mahinācijas un haltūra. Tas ir novedis pie situācijas, ka pat nesen laboti ceļi ir sabrukuma stāvoklī 34 %

Latvijā ceļi ir viduvējā stāvoklī. Dažuviet labāki, cituviet – sliktāki 1 %

Latvijas ceļi ir apmierinošā stāvoklī 1 %

Ir posmi, kas ir tiešām ļoti labi, taču pārsvarā ceļu stāvoklis nav adekvāts 5 %

Latvijas ceļi ir labā stāvoklī 2 %