Saeimā neatbalsta plašākus tabakas tirdzniecības ierobežojumus

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 12.martā, otrajā lasījumā skatot priekšlikumus grozījumiem likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, diskutēja par ierosinājumu paplašināt tabakas tirdzniecības ierobežojumus.

Deputātu iesniegtie un Latvijas Ārstu biedrības atbalstītie priekšlikumi paredz aizliegt tabakas izstrādājumu tirdzniecību kioskos un degvielas uzpildes stacijās, telpās, kur tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, valsts un pašvaldību iestāžu telpās, kā arī policijas un karaspēka daļu teritorijā.

„Pēc plašas diskusijas, ņemot vērā gan deputātu, gan biznesa pārstāvju izteiktos argumentus, nolēmām lūgt četru atbildīgo ministriju viedokli par šiem priekšlikumiem, lai izvērtētu to ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm un nelegālo cigarešu tirgu. Deputāti atbalsta iniciatīvas, kas paredz mazināt tabakas lietošanu un pieejamību, taču speciālistiem ir jālūko, vai konkrētie pasākumi būs efektīvi, neveicinās nelegālo cigarešu izplatību, un vai vienu komersantu tiesību ierobežošana kādam citam nedos nesamērīgas priekšrocības,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens aicināja likuma izmaiņas vērtēt ļoti rūpīgi, analizējot to ietekmi uz tautsaimniecību, un uzsvēra, ka sekas var būt neatgriezeniskas. Tirdzniecības aizliegums kioskos un nelielos veikalos nozīmētu kiosku biznesa un daudzu lauku veikalu iznīcību, ieguvēji savukārt būtu lielveikali, kas var nodrošināt atsevišķas tirdzniecības zāles. Tas vēl vairāk spēcinātu lielās veikalu ķēdes, mazinot alternatīvu tirdzniecības vietu pieejamību, norādīja deputāts, aicinot vērtēt, vai patiešām vēlamies panākt šādu rezultātu.

Kā komisijas sēdē skaidroja viens no priekšlikuma iesniedzējiem deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), priekšlikumu mērķis ir ierobežot tabakas pieejamību un samazināt smēķētāju skaitu. Līdzīgi kā ar plānotajiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, būtu jāpanāk, ka cigaretes ir pieejamas vienīgi norobežotās telpās, kurās pircējs ienāk ar mērķi iegādāties alkoholu un tabakas izstrādājumus. 

Pret ierosinājumu tirgot cigaretes veikalos, kur tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, iebilda deputāts Gunārs Igaunis (RP), norādot, ka tas būs kā „nāves spriedums” lauku veikaliem. Nereti mazie veikali laukos ir vienīgā tirdzniecības vieta, un, tiem bankrotējot, iegādāties cigaretes legāli vairs nevarēs. Tādējādi panāksim nevis to, ka cilvēki mazāk smēķēs, bet gan to, ka vairāk pirks kontrabandas cigaretes, norādīja deputāts.

Savukārt komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) pauda viedokli, ka valdība ir bezspēcīga cīņā ar tabakas kontrabandu, kas joprojām sasniedz ap 40 procentiem no tirgus, un tā vietā kampaņveidīgi tiek piedāvāti aizvien jauni legālā tirgus ierobežojumi, kas tikai izkropļos konkurenci.

Kiosku ķēdes „Plus Punkts” pārstāvis deputātiem norādīja, ka cigarešu tirdzniecība veido 30 - 40 procentus no kiosku apgrozījuma. Tabakas tirdzniecības aizliegums nozīmētu slēgt apmēram divas trešdaļas no esošajiem uzņēmuma kioskiem un darbu zaudētu ap 250 cilvēku. Līdz ar kiosku slēgšanu samazinātos arī preses izdevumu tirdzniecības apjomi, deputātu uzmanību vērsa Latvijas Preses izdevēju asociācija.

Pret piedāvāto likuma grozījumu redakciju iebilda arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, paužot viedokli, ka tabakas tirdzniecības aizliegums degvielas uzpildes stacijās palielinās nelegālo tabakas tirgu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” paredz ieviest plašākus tabakas tirdzniecības un lietošanas ierobežojumus, tostarp aizliegumu smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku balkonos un lodžijās. Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti 30 priekšlikumi.

Saeimas Sociālo un darbu lietu komisija tos turpinās skatīt nākamnedēļ.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais