Noteikts pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits vēlēšanās

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien noteikusi republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās. Pavisam 119 pašvaldību domēs būs jāievēl 1618 deputāti. 39 pašvaldībās būs jāievēl 9 deputāti, četrās pašvaldībās - 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 15 pašvaldībās - 17 deputāti, bet Rīgas domē - 60 deputāti, informē Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītāja.

Atbilstoši likumam pašvaldību domēs ievēlamais deputātu skaits ir nosakāms pēc iedzīvotāju skaita, kāds pašvaldības teritorijā reģistrēts vēlēšanu izsludināšanas dienā. Šogad pašvaldību vēlēšanas CVK izsludināja šā gada 28.februārī.

Deviņi deputāti ir jāievēl novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 ir ievēlami 15 deputāti, bet novados ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 - 17 deputāti. 13 domes deputāti ir ievēlami republikas pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000. Savukārt republikas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits lielāks nekā 50 000, domē ievēlami 15 deputāti.

Ievēlamais deputātu skaits Rīgas domē ir 60 deputāti. Likums arī paredz novados, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 50 000, ievēlēt 19 deputātus, taču šobrīd Latvijā nav neviena tik liela novada.

Salīdzinājumam 2009.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlētas 118 pašvaldību domes ar kopskaitā 1765 deputātiem. 41 pašvaldībā bija jāievēl 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 16 pašvaldībās - 17 deputāti, bet Rīgas domē - nemainīgi 60 deputāti.

Tādējādi pieejamā statistika liecina, ka šogad par 147 deputātiem ir samazinājies kopējais pašvaldībās ievēlamais deputātu skaits. Tas skaidrojamas ar deputātu skaita samazinājumu no 13 uz 9 mazajās pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000. Šādu pašvaldību šī gada vēlēšanās būs 39, bet 2009.gadā bija 37.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais