Uzņēmēji, kuri nespēja vai negribēja ES līdzekļus ieguldīt biznesā, spiesti tos atmaksāt Pirms vairākiem gadiem tika dalīta Eiropas fondu nauda, lai attīstītu Latvijas lauku tūrismu un sakoptu kultūrvēsturiskos objektus.
Ja iztērētā nauda pilīs un muižās ir redzama ar neapbruņotu aci, tad atklājies, ka vairākos viesu namos, kas it kā tikuši uzcelti šai vajadzībai, iekārtotas dzīvojamās mājas vai arī tur nenodarbojas ar lauku tūrismu.
Viesu namiem atprasa naudu
Vai Eiropas institūcijas atprasa savu naudu, un kā tas notiek? Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzraugoša institūcija Latvijā. Tas veic pārbaudes un seko Eiropas naudas izlietojumam. Līdz šim pārtraukti līgumi ar četriem finansējuma saņēmējiem: diviem iestājusies maksātnespēja, diviem līgumi ir pārtraukti un tiek atprasīts finansējums (viens jau to atmaksājis). Pēc uzraudzības laika beigām LAD vairs nav tiesību vērsties pret uzņēmēju. Pirmajiem Eiropas naudas ieguvējiem termiņš beigsies šā gada nogalē, tāpēc nauda tiek atprasīta jau tagad. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja Latvijā Iveta Šulca ar skumju ironiju konstatē, ka daži nav spējuši paciesties piecus gadus un uzturēt viesu namus, jo pēc šā termiņa viņiem netiek pieprasīts attīstīt lauku tūrismu. Eiropas Savienības (ES) tiesību akti paredz, ka ES maksājums uzņēmējam paliek tikai tādā gadījumā, ja, piemēram, lauku tūrisma attīstības projekts, kas ietver arī viesu nama uzturēšanu, piecu gadu laikā no pēdējā maksājuma netiek ievērojami mainīts.
Ja, veicot pārbaudes, konstatē pārkāpumus, notiek papildu kontrole. Tāda veikta viesu mājā Pie Mazās Juglas Ikšķiles novadā. Bija aizdomas, ka tajā nenotiek saimnieciskā darbība. LAD ārpuskārtas audits tādus faktus neatklāja. Nesen, sazvanot viesu mājas kontaktpersonu, Neatkarīgā noskaidroja, ka tur iespējams izguldināt desmit cilvēku un nopērties pirtī.
Tēriņus pieskata
LAD skaidro, ka veic vairākas kontroles: vispirms notiek pārbaude projektu atlases laikā, tad – projekta īstenošanas posmā un visbeidzot projekta uzraudzības laikā. Piemēram, kontroles posmā pārbauda, vai projekta īstenošanas vieta dabā atbilst norādītajai, vai ir veikti visi paredzētie darbi un iegādes, bet piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas vismaz vienu reizi katrā uzņēmumā notiek pārbaude uz vietas, kad pēta, vai nav mainīta projekta īstenošanas vieta un vai pamatlīdzekļi tiek izmantoti plānotās darbības veikšanai. Piecu gadu garumā pēc projekta realizācijas tiek pārbaudītas uzņēmēja ikgadējās atskaites.
EK uzticas vietējiem
Arī EK dienesti veic revīzijas vizītes, lai pārbaudītu valsts iestāžu piemēroto kontroles sistēmu. Ja tiek atklāti trūkumi, tad var lemt par finanšu korekciju, lai noraidītu daļēju ES naudas izmaksu. Tādējādi EK var atklāt negodprātīgi izmantoto finansējumu, skaidro EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics. Taču to projektu atlase, kuriem tiks saņemts atbalsts, ir dalībvalstu iestāžu atbildība. Latvijai tātad ir jāveic tā dēvētās pēcpārbaudes, izvēloties atsevišķus objektus, lai pārliecinātos, ka saņēmējs izpilda uzņemtās saistības piecu gadu laikā.
Izklausās gana stingri, tomēr viesu namu ierīkošanā nav pastāvējusi koncepcija – kur, kāpēc un kādas atpūtas iestādes veidot.
Kritēriju nav
Diemžēl jāsecina, ka kopš 2004. gada, kad sāka piešķirt Eiropas fondu naudu tieši lauku tūrisma attīstībai, nav bijis kritēriju, kā viesu nami atšķirsies cits no cita un ar ko piesaistīs tūristus, proti, nebūs tikai gultasvietas vien. Piemēram, viesu māja Eglaines uzbūvēta aizsargājamā teritorijā un spēj pievilināt ar skaisto dabu, piedāvājot pastaigu pa Amatas senlejas taku. Ne tik spoži veicies ar tūrisma atpūtas kompleksa celtniecību Daugavpils novada Līksnā. Uzņēmējiem pieticis jaudas uzcelt konferenču zāli, taču projekta otrajai kārtai, kurā plānota viesnīca un SPA centrs, banka naudu nav piešķīrusi – ar ES finansējumu vien būtu par maz. Neviens no uzrādītajiem uzņēmumu tālruņiem vakar neatbildēja, lai būtu iespējams noskaidrot, kāda ir šā projekta perspektīva.
Pilis un muižas plaukst
Kritēriju trūkums izpaužas vēl kādā tendencē, proti, ES fondu nauda ieguldīta arī Latvijas piļu un muižu atjaunošanā, kas lielākoties pieder valsts bagātākajiem cilvēkiem. Vai viņiem pienācās Eiropas nauda, vai tomēr to vajadzēja ieguldīt objektos, kurus citādi nebūtu pa spēkam atjaunot ne valstij, ne pašvaldībām? Piemēram, miljonārs Aldis Plaudis atjaunojis Mālpils muižu gan par saviem, gan Eiropas līdzekļiem. Vietējie sūkstās, ka apskate tur ir par maksu un uz Mālpils 800 gadu svētkiem pērn pat iekšā netikuši. "Laikam baidījās, ka visu izmīcīsim," nosmej kāda mutīga mālpiliete.
Pilis un muižas tikai ar retiem izņēmumiem ir atvērtas vienkāršam apmeklētājam, lielākoties tajos ir viesu nami, SPA centri un tamlīdzīgas maksas iestādes. Elejas muižā Eiropa ieguldījusi 460 000 latu, privātīpašniekam piederošajā Vecgulbenes muižā – 372 000 latu, Mālpils muižā – 407 169 latus. Uzņēmējiem izdevīgāk uzturēt nevis apskatei atvērtu muižu, bet viesu namus. Rundāle, Bauskas un Cēsu pilis ir vienas no retajiem piemēriem, kuros ES miljoni ļaus šīs kultūrvēsturiskās celtnes apskatīt ikvienam.