NEPL pārskatīs Jura Millera kandidatūru LTV valdes amatam

Nacionāla elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rīt kārtēja sēdē, iespējams, pārskatīs noraidītā Latvijas Televīzijas valdes locekļa amata kandidāta Jura Millera lietu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Dimants paskaidroja, ka Millera kandidatūras pārskatīšana būs iespējama, ja viņš rīt līdz plkst. 10 iesniegs papildu dokumentāciju, kas kliedēs neskaidrības par Millera darba pienākumiem žurnālā "Vakara Ziņas". Ja Millers apstiprinās, ka šajā laikrakstā pildījis galvenā redaktora pienākumus, nevis kādus, pēc Dimanta teiktā, neskaidrus "redaktora" uzdevumus, kas vērsti uz žurnāla zīmola maiņu jeb "rebrandingu", tad varēšot izskatīt Millera iesniegumu ar sūdzību, ka nav pienācīgi novērtēta viņa pieredze izklaides industrijā.

Savukārt Millers sarunā ar "Nozare.lv" teica, ka, viņaprāt, NEPLP nav pienācīgi izvērtējis viņa pieredzi, strādājot kā SIA "Producents" valdes loceklim un piecu gadu garumā rīkojot virkni lielu koncertu un mūzikas ansambļu turnīru Latvijā un ārzemēs. Tāpat viņš uzskata, ka viņa izglītību NEPLP locekļi vērtējuši dažādi, lai gan pēc LTV valdes amatu konkursa noteikumiem saskaņā ar tur iekļauto trafaretu tā bija jāvērtē vienādi.

Millers to pastāstīja pēc šodienas vizītes NEPLP birojā, kur viņš iepazinies ar par sevi sniegtajiem vērtējumiem.

Dimants teica, ka nepiekrītot, ka NEPLP locekļi būtu atšķirīgi vērtējuši iesniegto informāciju par Millera izglītību, taču pieļāva, ka NEPLP rītdienas sēdes gaitā pie "dažādiem jautājumiem" varētu atgriezties pie Millera pieredzes izklaides un mūzikas industrijā izskatīšanas.

Millers kandidēja uz LTV valdes locekļa amatu, kas atbildētu par programmu saturu. Noraidītais kandidāts arī izteica neizpratni, kāpēc viņam liegts piedalīties rītdienas NEPLP sēdē. Savukārt Dimants teica, ka tas nenotikšot, jo intervija ar Milleru jau notikusi, un, ja viņa lietu atkal izskatīs, tā būs slēgtas sēdes turpinājums saskaņā ar praksi, ka kandidāti nepiedalās savas kandidatūras iekšējā apspriešanā, lai tā varētu būt maksimāli atklāta NEPLP locekļu starpā.

Jau rakstīts, ka Millers protesta rakstā, kas ievietots sociālajā tīklā "Facebook" 22.februārī un izplatīts citiem medijiem, pārmeta NEPLP sēdēs protokola, kur izvērtēti LTV amata kandidāti, nepubliskošanu un uzskatīja, ka padome nesaprot un nenovērtē viņa akadēmiskās kvalifikācijas.

Bez Millera arī divi citi pirmā atlases raundā noraidītie kandidāti dažādos veidos vērsušies pret NEPLP rīkotā konkursa gaitu.

Jau ziņots, ka administratīvajā rajona tiesā 21.februārī ierosināta lieta pēc bijušā "Sabiedrības par atklātību Delna" vadītāja Roberta Putņa pieteikuma par NEPLP konkursa procedūru, kādā tā meklē jaunos LTV valdes locekļus.

Pēc tam Putnis izplatīja vēstuli NEPLP, kurā viņš raksta, ka viņa izslēgšana no kandidātu saraksta pirmajā kārta uzskatāma par administratīvu aktu, tādēļ "administratīvā akta darbība ir apturēta no pieteikuma saņemšanas dienas tiesā. No tā izriet, ka tiesiskā nozīmē es joprojām esmu uzskatāms par dalībnieku konkursā".

Kā ziņots, augstskolas "Turība" lektors Jānis Rušenieks teicis, ka savu atskaitīšanu no LTV amatu kandidātu loka apstrīdēs Administratīvajā rajona tiesā, prasībā lūdzot tiesu apturēt konkursu.

Rušenieks sarunā ar "Nozare.lv" savus mērķus formulēja kā "apturēt konkursu un padzīt NEPLP tagadējā sastāvā". Viņš izteica neizpratni par zemo novērtējumu, kuru viņš saņēmis par savām akadēmisko kvalifikāciju, tostarp doktora darbu par autortiesībām.

Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc "Fontes" iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Astoņu kandidātu vārdi tika publiskoti pirms 25.februārī notikušās publiskās diskusijas ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Jau ziņots, ka uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga "Baltijas Mediju alianse" kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio "Star FM" programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras "Lowe Age Latvia" izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA "Baltcom TV" valdes loceklis Māris Skujiņš.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais