Apkures rēķini mocīs vēl aprīlī

© F64 Photo Agency

Akciju sabiedrība Rīgas siltums (RS) optimistiski prognozē, ka šīs apkures sezonas lielākie rēķini jau aiz muguras. Taču sinoptiķi prognozē, ka marts varētu būt aukstāks par normu, tāpēc par mazākiem rēķiniem priecāties būtu pāragri.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informējis, ka Latvijā februāra otrā dekāde ir bijusi 2,4 grādus siltāka par normu. Marta pirmajā pusē temperatūra pieturēsies mīnusos arī dienā, visaukstākais laiks gaidāms mēneša sākumā.

RS prognozes liecina, ka par februārī patērēto siltumenerģiju rīdzinieki varētu maksāt par vidēji 18,5 procentiem mazāk nekā janvārī. Tas saistīts ar dabasgāzes cenas un pārgaisa temperatūras izmaiņām. «Pēc sinoptiķu prognozēm februārī vidējā āra gaisa temperatūra varētu būt mīnus 3,2 grādi, kas, salīdzinot ar janvāri, varētu būt par

2,1 grādu siltāka. Turklāt šis mēnesis ir par trim dienām īsāks. Siltumenerģijas tarifs februārī ir par 4,4 procentiem mazāks nekā janvārī,» informē RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.

Rīdzinieki par apkuri ir parādā apmēram 25 miljonus latus. Šī summa ir mainīga, jo iedzīvotāji par apkuri norēķinās visa mēneša garumā. Latvijas Radio intervijā RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis atzina, ka uzņēmums ir ņēmis 22,5 miljonus latu īstermiņa kredītu, lai nosegtu saistības ar energopiegādātājiem. Savukārt pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piedāvā saviem klientiem maksāt dalītu apkures aprēķinu: 50 procentus maksāt tagad, pusi – pēc apkures sezonas beigām. Lai būtu legāls pamatojums maksāt tikai daļu apkures rēķina, RNP klientu apkalpošanas centros ir jānoslēdz vienošanās par dalītu apkures rēķina apmaksu. Pretējā gadījumā tiks aprēķināta kavējuma maksa. Vienošanās paredz, ka klients līdz apkures sezonas beigām maksā pusi no rēķina pozīcijas apkure, bet atlikušo summu pārvaldnieks sadala četrās vienādās daļās un iekļauj rēķinos no jūnija līdz septembrim. Pilna apkures rēķina summa klientam jāsedz līdz 2013. gada 30. septembrim.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais