Satversmes tiesa uzsākusi skatīt pensiju samazināšanas lietu. Šī tiesas prāva atšķiras no iepriekšējām – sabiedrību tik interesējošā un aktuālā lieta tiek izskatīta rakstveidā, un klātienē debates nav iespējams vērot.
Satversmes tiesa par labu rakstveida procesam nosliekusies, jo lietā ir ļoti daudz – aptuveni desmit tūkstoši – dalībnieku, kurus nav iespējams sapulcēt vienā tiesas zālē.
Viens no konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem Mārtiņš Draudiņš iesniedzis Satversmes tiesā protestu pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lūdzot nodrošināt taisnīgu lietas izskatīšanu. "Tādā veidā šī lieta būtu publiska un būtu iespējams dzirdēt visus argumentus," Neatkarīgajai saka M. Draudiņš. Pēc viņa iesnieguma Satversmes tiesa pirms vairākiem gadiem jau izskatīja lietu par strādājošo pensionāru tiesībām saņemt pilnu pensiju. Toreiz M. Draudiņš un viņa domubiedri tiesā uzvarēja.
Vairākas lietas vienā
Tiklīdz kā Saeima pieņēma likumu Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam, kas paredzēja samazināt pensijas par 10 procentiem, bet strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem, Satversmes tiesā sūdzības iesniedza vairāki pensionāri. Strādājošais pensionārs Ilmārs Drēziņš nosūtīja konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, lūdzot atzīt normu, kas liedz saņemt 70 procentu pensijas strādājošiem pensionāriem, par neatbilstošu Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Pensionārs atgādina, ka jau 2002. gadā Satversmes tiesa lēma, ka piespiešana izvēlēties – turpināt darbu vai saņemt pensiju – ir pretrunā vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesībām.
Satversmes tiesā sūdzību par šo pašu likumu iesniedza arī pensionārs M. Draudiņš kopā ar Albertu Krolu un Daumantu Znatnaju. Viņi papildus tam, ka apstrīd strādājošo pensionāru pensiju samazinājuma atbilstību Satversmei, uzskata, ka arī 10 procentu samazinājums visām pensijām ir neatbilstošs konstitūcijai. M. Draudiņš agrāk divas reizes panācis Satversmes tiesā pensionāriem labvēlīgus spriedumus – 2002. gada 19. martā un 2005. gada 6. aprīlī.
Spriedums Ziemassvētkos
Pensiju lieta nav vienkārša – jo ap to saasināta gan pensionāru, gan politiķu uzmanība. Satversmes tiesai arī nācās pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, jo nebija saņemti visi dokumenti, atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Novembra sākumā Satversmes tiesa nolēma lietu izskatīt rakstveida procesā, tās izskatīšana sākta 23. novembrī. Parasti rakstveida procesu piemēro gadījumos, kad lietas materiāli ir pietiekami lietas izspriešanai un lietas dalībnieku papildu uzklausīšana nav nepieciešama. "Šajā lietā, protams, nozīme ir arī lielajam lietas dalībnieku skaitam, proti, lai visus sapulcinātu un likumā noteiktajā kārtībā uzklausītu, ir vajadzīga liela telpa, kuras mums gluži vienkārši nav. Arī procesa ilgums, ja ir jāuzklausa simtiem cilvēku, var izvērsties īpaši garš, kas diez vai būtu izdevīgi kaut vienam no lietas dalībniekiem gan pensionāru, gan valsts pusē," argumentus par labu rakstveida procesam uzskaita Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Viņa norāda, ka rakstiski lietu pat varētu izskatīt ātrāk, proti, no lietas izskatīšanas sākuma dienas 30 dienās jāpaziņo spriedums, tātad 23. decembrī. "Publiskā procesa gadījumā šīs 30 dienas būtu skaitāmas no pēdējās publiskās sēdes dienas, un grūti paredzēt, cik daudz šo sēžu būtu bijis nepieciešams, lai visus uzklausītu," uzsver L. Kovalevska.
Pašlaik ir sācies darbs pie sprieduma, taču tā uzmetumi vai citi materiāli, protams, nav publiskojami. Tie būs pieejami tikai tad, kad spriedums būs pilnībā uzrakstīts un parakstīts.
Vēlas publisku procesu
Vēloties panākt publisku lietas izskatīšanu, pensionārs M. Draudiņš iesniedzis protesta vēstuli Satversmes tiesai, atsaucoties uz Satversmes 92. pantu, kas paredz tiesības uz taisnīgu tiesu. "Kā var ievērot šo pantu, ja tiesā neuzklausa visas lietā iesaistītās puses," jautā pensionārs. Viņš ir iepazinies ar Saeimas sniegtajām atbildēm tiesai (kopumā vismaz piecām) un uzsver, ka "kaut ko tik amorālu vēl nav lasījis". Publisku lietas izskatīšanas procesu pensionāri vēlētos, lai visiem būtu redzami gan vienas, gan otras puses argumenti, jo nav noslēpums, ka jau vairāku amatpersonu izteikumi robežojas ar situāciju, ko varētu apzīmēt kā spiediena izdarīšanu uz tiesu.