Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) marta sākumā parakstīs Eiropas Padomes konvenciju Par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību.
Tam tieslietu ministru šodien pilnvaroja valdība. Saskaņā ar konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas par kriminālsodāmiem atzīt jaunus seksuālās vardarbības un seksuālās izmantošanas veidus, ko veic ar interneta tehnoloģiju palīdzību, ietverot, piemēram, pornogrāfiskas darbības tiešsaistē vai apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, kā arī izstrādāt un realizēt programmas upuru un upuru ģimeņu atbalstam, tostarp nodrošināt upuru īpašu aizsardzību izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā.
Kā informatīvajā ziņojumā norādīja Tieslietu ministrija, Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd lielā mērā atbilst konvencijas normām, kā arī tiek turpināta tā pilnveidošana, tādējādi rodas iespēja konvenciju parakstīt.
Konvencijas kontekstā ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, kuru ieviesīs arī Latvijā.
Direktīva ir nozīmīga ar to, ka tās izstrādes procesā tika ņemts vērā konvencijas regulējums, līdz ar to liela daļa konvencijas normu ir tikušas pārņemtas direktīvā. Tādā veidā aktualitāti zaudē daļa no argumentiem, kuru dēļ Latvija konvencijai līdz šim nav pievienojusies, jo līdz ar direktīvas ieviešanu lielā mērā tiek pārņemtas arī konvencijas prasības.
Papildus nosacījumiem, kas ietverti direktīvā, konvencija arī paredz nodrošināt preventīvus pasākumus, kas ir cieši saistīti ar personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļu un preventīvo piespiedu līdzekļu ieviešanu Latvijā. Tāpat, nosakot sodus, vērā tiks ņemti citās valstīs pieņemtie tiesas spriedumi.
Patlaban šie jautājumi tiek risināti, jo Latvijas tiesību sistēmā šāda veida preventīvi pasākumi, kas nav sodi, bet ir orientēti uz riska novēršanu nākotnē, vēl pagaidām nepastāv.
Turklāt konvencijas paredzētā pienākuma pie soda noteikšanas ņemt vērā citās valstīs pieņemtos tiesas spriedumus pilnīga izpilde tiks nodrošināta ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stāsies spēkā 1.aprīlī.
LETA jau ziņoja, ka direktīvas mērķis ir harmonizēt dalībvalstu krimināltiesisko regulējumu seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas jomā, kā arī veicināt šādu nodarījumu novēršanu un nodrošināt efektīvu cietušo bērnu tiesību aizsardzību.
Direktīva paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam, kā arī tajā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi: nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi.
Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi, piemēram, speciālistu apmācības, informēšanas kampaņas, bērnu izglītošana, kā arī pasākumi pret tām tīmekļa vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata.
Direktīvas ieviešanai ir paredzēts veikt grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", Ārstniecības likumā, likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Ieviešot direktīvu, tiks kriminalizēta jebkāda seksuāla darbība, kas izdarīta bez cietušā piekrišanas. Pašlaik kriminālatbildība par izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu iestājas tikai tajos gadījumos, kad nodarījums ir izdarīts, lietojot vardarbību vai draudus.
Direktīva paredz arī dalībvalstu pienākumu veicināt to personu apmācības, kuras ikdienas darbā var saskarties ar bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības vai seksuālas izmantošanas. Attiecīgi plānots izdarīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai skaidri noteiktu to personu loku, kurām ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Direktīvas ieviešanas termiņš ir šī gada 18.decembris.