Jau no 2014.gada Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs varētu ieviest "jauniešu garantiju", kas paredz, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā no brīža, kad kļūst par bezdarbniekiem vai beidz formālo izglītību, saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības vai apmācības piedāvājumu.
Ar priekšlikumu dalībvalstīm ieviest šādu pasākumu 2012.gada decembrī nāca klajā Eiropas Komisija (EK). Latvijas valdība šodien vienojās, ka atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu.
Saskaņā ar šomēnes Eiropadomes sanāksmē panākto vienošanos paredzēts, ka jauniešu garantijas īstenošanai ES dalībvalstīm laika periodā no 2014.-2020.gadam būs pieejami seši miljardi eiro jeb aptuveni četri miljardi latu.
Kā skaidro EK, jauniešu garantijas mērķis ir cīnīties ar augsto jauniešu bezdarbu ES. EK priekšlikumā uzsvērts, ka krīze būtiski ietekmēja jauniešus, jo jauniešu bezdarba līmenis ES 2012.gada trešajā ceturksnī bija 22,7% un tas ir divas reizes augstāks par bezdarba līmeni pieaugušo vidū, kas ir 9,2%.
Jauniešu garantijas īstenošana tiktu uzsākta pēc jaunieša reģistrācijas nodarbinātības dienestā, bet attiecībā uz tiem jauniešiem, kas nav reģistrēti, dalībvalsts varētu noteikt brīdi, no kura četru mēnešu laikā ir jāīsteno jauniešu garantijā iekļautie pasākumi.
Politisku vienošanos par jauniešu garantijas ieviešanu plānots panākt 28.februārī Briselē notiekošajā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmē. Tajā par Latvijas nostāju jautājumā ES kolēģus informēs Labklājības ministrijas delegācija labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) vadībā.
Kā ziņots, Latvijā 10% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Dati par janvāri liecina, ka šajā vecuma grupā ir 11 001 bezdarbnieks, no kuriem vairums - 7074 jeb 64% - kā bezdarbnieki ir līdz sešiem mēnešiem, 1673 jeb 15% - no sešiem līdz gadam,1941 jeb 18% - no viena līdz trīs gadiem, bet 3% kā bezdarbnieki ir trīs un vairākus gadus. Kopējais bezdarbnieku skaits janvāra beigās bija 107 488.
Raugoties pēc izglītības līmeņa, 31% ir pamata izglītība, bet par procentu mazāk - vispārējā vidējā izglītība. Savukārt ar augstāko izglītību šajā vecuma grupā ir 9% bezdarbnieku, ar profesionālo izglītību - 23%, bet zemāku par vidējo - 6% bezdarbnieku.