Privātā biznesa – ēku apsaimniekotāju un pārvaldītāju – stingrākai kontrolei piekrīt arī paši šīs uzņēmējdarbības jomas pārstāvji. Taču šoreiz ar viena likuma kosmētisko remontu nepietiks, jo problēmu ir daudz un tās ir savstarpēji saistītas. Tāpat kā dzīvokļu īpašnieki un viņu nolīgtie apsaimniekotāji.
Šonedēļ Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti solās spriest par priekšlikumu, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Tas novērstu situācijas, kad apsaimniekotājs samaksāto naudu nepārskaita siltuma vai ūdens piegādātājam. Šāds ierosinājums neizskan pirmoreiz. Un joprojām nav ieviests. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš kā skaldīt noskalda: «Runā par to, ko nevar realizēt! Vēl desmit gadus nebūs individuālie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju.» Viņš nosauc dažādus piemērus no savas apsaimniekotāja pieredzes un uzskata, ka pašreizējie likumi neatbilst situācijai, bet gan rada problēmas.
Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova izteikto ierosinājumu ieviest obligātu privāto namu apsaimniekotāju licencēšanu, lai novērstu gadījumus, kad privātie namu apsaimniekotāji veic krāpnieciskas darbības pret apsaimniekoto namu iedzīvotājiem, savukārt skeptiski vērtē Ekonomikas ministrijā. Arī V. Peipiņš vīpsnā par to, ka pašreizējie likumi ir divkosīgi, jo nenosaka iespējas izmantot uzkrājumus parādu nomaksai, bet tā notiek. Tikmēr cilvēki turpina dzīvot privatizētos vai nopirktos dzīvokļos, maksāt un bieži vien – arī ciest. Teorētiski vajadzētu veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un citos normatīvajos aktos, par ko tagad izsakās Ekonomikas ministrijas speciālisti. Tad par apkuri un ūdeni katra dzīvokļa īpašnieks norēķinātos pa taisno. Mēneša laikā esot paredzēts piedāvāt konkrētu grozījumu projektu. Tomēr ātrs risinājums visas problēmas nenovērsīs fundamentāli, uzskata V. Peipiņš.
«Es pārvaldu divpadsmit dzīvojamās mājas, un man problēmu nav,» viņš apgalvo. Jo vaina esot centralizētajā pārvaldē, kad visu naudu samet vienā katlā, bet daudz caurskatāmāka esot cita sistēma – kad mājas iedzīvotāji dibina dzīvokļu īpašnieku biedrību un visi norēķini notiek caur šīs biedrības bankas kontu. Līdzīgi jau rīkojas dažos dzīvojamajos namos, ko apsaimnieko privātas firmas. To iesaka arī Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana: «Norīkojiet no savas vides atbildīgo personu, kas varēs redzēt visas darbības ar mājas kontu! Viņš varēs pārbaudīt, vai nauda ir savākta un novirzīta pakalpojumu sniedzējam. Arī rēķinus var ieskanēt un ielikt mājaslapā. Ja nav samaksāts, redzēs uzreiz, nevis pēc gada.