Valdošās koalīcijas nespēja laikus – līdz 2. februārim – vienoties, kurš būs nākamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, ir izsaukusi jaunas kaislības šā amata kandidātu meklējumos.
Kompetentas aprindas atgriezušās pie vispārbaudītāko vērtību apspriešanas. Proti, ilgus gadus Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks kā nosacīti politiski neitrāla persona visaugstākajā līmenī tika uzskatīts par visreālāko kandidātu uz augsto amatu. Tomēr liela problēma esot fakts, ka J. Reiniks ir sasniedzis attiecīgu vecumu, kas ļauj viņam jebkurā brīdī doties izdienas pensijā. Par īpaši problēmu tas kļuvis šobrīd, kad labklājības ministre Ilze Viņķele uzsākusi kampaņu par izdienas pensiju sistēmas reorganizāciju. Jebkuras runas par izmaiņām izdienas pensiju sistēmā vienmēr ir izsaukušas pieredzējušāko kadru savlaicīgu aiziešanu no dienesta – kamēr vēl ir iespējas pensionēties atbilstīgi esošajai kārtībai, nevis sagaidīt kaut ko būtiski neizdevīgāku.
Vēl vairāk – 50 gadu vecumu pavisam drīz sasniegs arī DP priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis, kurš šobrīd arī ir reāls kandidāts uz SAB direktora amatu. Līdz ar to arī viņš varēs doties izdienas pensijā, kas pieredzējušajam specdienestu darbiniekam var izrādīties vilinošāka perspektīva, nekā uzņemties sarežģītas struktūras vadīšanu.
Tagad profesionāļi domājot, kā J. Reiniku un J. Leitieti pārliecināt vai pat piespiest nedoties komfortablajā izdienas pensijā, jo tad var iznākt, ka valdošo koalīciju vienlaikus tricinās pat vairāku nozīmīgu amatu kandidātu meklējumi.
Kompetentas aprindas arī spriež, ka šis būtu bijis izdevīgs brīdis, kad beidzot izdiskutēt līdz galam jautājumu par SAB un DP iespējamo apvienošanu. Proti, ja valdošā koalīcija izlemtu, ka šāda apvienošana ir nepieciešama (tai par labu runā daudzi argumenti), tad vieglāk to būtu veikt brīdī, kad SAB direktora krēsls ir vakants. Iniciatīvas trūkums šajā jautājumā ir smags akmens Saeimas Nacionālās drošības komisijas un it īpaši tās vadītāja Valda Zatlera dārziņā.
Līdzīgi kā uz J. Reiniku, spiediens tiekot izdarīts arī uz Militāras izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadītāju Induli Krēķi, lai tas piekristu kļūt par SAB direktoru. Tāpat kā DP, arī MIDD nav īpaši izgaismojies kaut kādās politiskās akcijās, kas varētu liecināt par šā dienesta vadītāju politisko neitralitāti. MIDD gan piedalījies izmeklēšanas darbībās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas nepārprotami nav šā varenā, tehniskiem līdzekļiem labi apbruņotā dienesta funkcija. Īpaši smieklīga bija MIDD darbinieku piedalīšanās «operācijā» Puzes mežos, kad prokurori bija izdomājuši pieķert A. Lembergu nelikumīgās medībās. Tomēr I. Krēķis šajos gadījumos var atrunāties – «ko man lika, to darīju». Zinoši avoti gan apgalvo, ka I. Krēķis diezin vai piekritīs, jo nav motivācijas mainīt darbu – labāk turpināt vadīt dienestu, kuru pats izveidojis, nekā uzņemties jaunas rūpes un problēmas.
Daži sazvērestības teoriju piekritēji gan uzskata, ka spiediens uz I. Krēķi ir viltus manevrs, lai palielinātu viņa vietnieka Maigura Strīķa izredzes kļūt par SAB direktoru. Respektīvi, lai kāds varētu argumentēt – ja jau priekšnieks I. Krēķis nepiekrīt, tad lai nāk par SAB direktoru viņa vietnieks. Tad vienas ģimenes un viņu draugu rokās nonāktu pilnīgi neierobežota vara.
Par paša Jāņa Kažociņa favorītu tiek uzskatīts SAB Pretizlūkošanas pārvaldes priekšnieks Ainārs Paegle. Ja kāds no pašreizējiem J. Kažociņa vietniekiem (Andis Freimanis un Kaspars Lejietis) vai A. Paegle kļūs par SAB direktoru kaut vai uz laiku (v.i. statusā, kas arī netiek izslēgts), tad šajā dienestā gaidāma lielāka pārgrupēšanās.
Viss iepriekš minētais tomēr nenozīmē, ka no apspriežamo kandidātu saraksta būtu izkritis kāds no jau agrāk nosaukto personu vārdiem.