Vienotā atalgojuma sistēma jāattiecina uz visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem

Partijas "Jaunais laiks" valde uzskata, ka likumam par vienotu atlīdzību valsts un pašvaldību institūcijās jābūt attiecinātam uz visām valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldībām, ostu vadību un uzņēmumiem ar valsts kapitāldaļām, aģentūru LETA informēja Saeimas "Jaunā laika" (JL) frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL valde uzskata, ka likums par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu ir fundamentāla valsts pārvaldes reformas sastāvdaļa, kas ļaus ar 2010.gadu ieviest skaidru, pārskatāmu un samērīgu atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, un vienīgi šādā formā tas nodrošinās, ka personas, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas, patiešām saņem atalgojumu pēc vienlīdzīgas, saprotamas, caurskatāmas sistēmas.

Vienotā atalgojuma likuma mērķis ir izskaust līdzšinējo praksi ar neadekvāti lielu algu izmaksu atsevišķiem valsts sektorā nodarbinātajiem, kā arī pārāk lielo starpību atalgojumā cilvēkiem, kas veic līdzīgu darbu, nepieļaujot iespējas pieiet radoši atlīdzības aprēķināšanai, stingri reglamentējot piemaksas, liedzot iespēju papildus slēgt vadības līgumus par vairākiem tūkstošiem latu, kā tas uz nodokļu maksātāju rēķina nereti tika darīts treknajos gados, uzsver JL.

Partijas valde arī vērš uzmanību uz to, ka premjera Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība noteikusi, ka 2013.gadā valsts sektorā strādājošo skaits nedrīkst pārsniegt 8% no iedzīvotāju skaita. Samazinājumi daudz mazākā mērā tiks attiecināti uz tām valsts pārvaldes iestādēm, kas darbojas ar nodokļu iekasēšanas un ES struktūrfondu apguves jautājumiem.

Arī valdības izstrādātā koncepcija par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu vērsta uz kompakta, skaitliski maza, profesionāla un politiski neitrāla civildienesta izveidošanu, tostarp unificējot trīs valsts pārvaldē patlaban pastāvošo nodarbinātības attiecību veidus - valsts civildienests, valsts dienests un darba tiesiskās attiecības.

Pēc JL valdes pārstāvju domām, nodrošinās valsts civildienesta administrēšanas vienkāršošanu, nosakot vienotas procedūras darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās, atvieglotu cilvēkresursu vadības procesus, ieviešot vienotus atlases, novērtēšanas un darba samaksas kritērijus, kā arī nodrošinātu vienotu izpratni par valsts sektorā nodarbināto tiesisko statusu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais