Briškens pauž neizpratni par viņa atsaukšanu no "airBaltic" padomes

No lidsabiedrības "airBaltic" padomes atsauktais Satiksmes ministrijas pārstāvis Kaspars Briškens ir neizpratnē par satiksmes ministra Aivja Roņa izplatīto paziņojumu, ar kuru viņš atsaukts no uzņēmuma padomes, kā iemeslu norādot reklāmas akciju sasaistīšanu ar bijušas valsts PSRS militāriem svētkiem.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Briškens, padome uzrauga uzņēmuma stratēģiskā līmeņa pārvaldību, nevis izvērtē operatīvā līmeņa darbības, tai skaitā īstermiņa mārketinga aktivitātes. Viņš norāda, ka padomes atbildību nosaka gan Komerclikums, gan lielākā akcionāra - valsts - noteiktie darba uzdevumi: potenciālo nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" stratēģisko investoru meklēšana, aviokompānijas flotes atjaunošana, saiknes starp lidsabiedrību un tās kapitāldaļu turētāju Satiksmes ministriju nodrošināšana, kā arī aktīvākas lidsabiedrības sadarbības ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" veicināšana un valsts stratēģisko interešu koordinētāka pārstāvniecība aviācijas nozarē.

Lai arī personīgi Briškens uzskata, ka 23.februāra izmantošana klientu piesaistīšanai nav bijusi cienīga Latvijas nacionālās lidsabiedrības mārketinga aktivitāte, viņš norāda, ka par šādām lietām lemj uzņēmuma valde un, visticamāk, tai ir jāpārskata savstarpējās komunikācijas kvalitāte ar "airBaltic" mārketinga departamentu.

"Cik man zināms, uzņēmuma mārketinga departaments šobrīd iesniedzis savu situācijas skaidrojumu kompānijas valdei, kas informējusi arī Satiksmes ministrijas vadību," norāda Briškens.

Kā ziņots, satiksmes ministrs Aivis Ronis paudis sašutumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" piedāvāto reklāmas aktivitāti ar atlaides kuponu piedāvāšanu lidojumiem, to saistot ar bijušas valsts PSRS militāriem svētkiem - Padomju armijas un jūras kara flotes dienu.

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes Satiksmes ministrijas pārstāvi Briškenu, kurš nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas.

Kā vēstīts, aviācijas eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka "airBaltic " reklāma bija kļūda, jo konkrētais datums ir sensitīvs, turklāt arī Igaunijā un Lietuvā, savukārt somu un vācu valodā runājošo auditorijā šāda reklāma varētu būt nesaprotama.

Jautājumam gan esot otra puse - par vispārējiem uzņēmuma pārvaldības principiem un padomes locekļa atbildību. "Es uzskatu, ka padomes locekļa atbildība nav pārskatīt visus uzņēmuma reklāmas tekstus pirms to publicēšanas vai arī sniegt komentārus par kādiem konkrētiem reklāmas saukļiem vai konkrētām reklāmas aktivitātēm. Padomes uzdevums ir nodrošināt kompānijas mērķim atbilstošu mārketinga un reklāmas stratēģiju. Šajā nozīmē satiksmes ministra solis atsaukt padomes locekli Briškenu par to, ka viņš nav sekojis konkrētai reklāmai konkrētā medijā vai elektroniskajā telpā, ir nenopietni un nepārdomāti," uzsver eksperts.

Lidsabiedrības korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norāda, ka "airBaltic" ir aviokompānija, kas aicina cilvēkus ceļot. "Mēs iepriekš esam piedāvājuši lidojumu atlaides gan Helovīna dienā, Valentīna dienā, Kristofera ielas dienā, Vīriešu, Sieviešu, Mātes dienā, 1.septembrī un daudzos citos gadījumos. Ja kādu šie aicinājumi ceļot ir aizvainojuši, mēs no sirds atvainojamies, jo tas bijis neapzināti. Mūsu vienīgais un patiesais iemesls ir veicināt ceļošanu, un mēs turpināsim piedāvāt labākus ceļošanas nosacījumus, tai skaitā uz jaunajiem galamērķiem - Rijeku, Olbiju, Prāgu, Maltu, Larnaku, Hevīzu pie Balatona," norāda Vanags, tieši gan neatzīstot, ka konkrētā reklāma tomēr bijusi nepārdomāta.

Latvijā

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.