Nevienojas par darba grupas izveidi apkures parādu problēmu risināšanai

Valdošā koalīcija arī šodien nespēja vienoties par darba grupas izveidi, lai risinātu jautājumu par iedzīvotāju lielajiem apkures rēķiniem un parādiem par apkuri.

Reformu partija (RP) uzstāj, ka īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus varētu rast valdības darba grupa, savukārt pārējie koalīcijas partneri piedāvā šādu darba grupu veidot Ekonomikas ministrijai vai arī risināt šo problēmu Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijā.

RP Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem būtu jāveido valdības darba grupa, kurā strādātu ierēdņi un kuru vadītu Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis. Tomēr koalīcijas partneri šodien nevarēja vienoties par šādas darba grupas izveidi.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka ir manāmas pretrunas starp ieceri veidot nepolitizētu ierēdņu darba grupu un to, ka RP šo jautājumu "ļoti intensīvi politizē". Pēc valdības vadītāja domām, iespējamie risinājumi šajā jautājumā ir iespēja aktivizēt Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas darbu, kurā koalīcija būtu gatava aktīvi iesaistīties.

Premjers arī norādīja, ka enerģētikas politika ir Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā, tātad ekonomikas ministrs varētu uzņemties politisku iniciatīvu un šādu darba grupu veidot. Arī koalīcijas partneri tad būtu gatavi deleģēt savus pārstāvjus dalībai šādā darba grupā.

Ministru prezidents arī pauda viedokli, ka tas ir pašvaldību jautājums - kādus siltumtarifus noteikuši konkrēti pašvaldību uzņēmumi, cik efektīvi tie strādā un cik efektīva ir pašvaldību sociālās palīdzības sistēma.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāts Imants Parādnieks akcentēja, ka šis ir EM, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzības jautājums, kas ir RP ziņā, un šīm ministrijām bija iespēja šādu darba grupu veidot. Līdz ar to šīm ministrijām vajadzēja iepriekš kontrolēt situāciju, bet "noņemt šo atbildību" un mēģināt veidot valdības darba grupu, kad situācija ir samilzusi, neesot korekti. Vienlaikus Parādnieks apliecināja, ka nacionālā apvienība būtu gatava deleģēt savus pārstāvjus šādai darba grupai.

RP frakcijas vadītājs gan nepiekrita koalīcijas partneru teiktajam, skaidrojot, ka EM un daļēji arī VARAM ir atbildīgas par ilgtermiņa risinājumiem, bet ir iespēja piedāvāt arī īstermiņa risinājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kas nonākuši trūcīgas personas statusā pieaugušo apkures rēķinu dēļ. Te esot arī daļa pašvaldību atbildības, savukārt, ja tām pietrūkst finanšu kapacitātes, tad jārunā arī par Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas atbildību, kuras ir "Vienotības" pārraudzībā, pauda politiķis. Viņš arī piebilda, ka tieši tāpēc jāveido valdības darba grupa, nevis jārunā par Saeimas apakškomisiju, kur jautājuma izskatīšana varētu aizņemt vairākus mēnešus.

Premjers gan akcentēja, ka tieši tāpēc tiek piedāvāts aktivizēt Saeimas apakškomisijas darbu, kam arī piekrituši koalīcijas partneri.

 

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais