Iedzīvotāji maksā par apkuri, bet viņus padara par parādniekiem

Uzzinājuši, ka apsaimniekotājs nav norēķinājies ar siltuma un ūdens piegādātājiem jau vairākus mēnešus, iedzīvotāji pārtrauca maksājumus. Viņi uzskata: tā kā nav zināms, kur samaksātā nauda palikusi, tad nav garantijas, kur nonāks citi maksājumi.

Bet siltuma un ūdens piegādātāji min uz papēžiem iedzīvotājiem un prasa samaksāt parādu. Ja ne, atslēgs apkuri, atslēgs ūdeni... Šāda vai ļoti līdzīga situācija ir daudzās mājās Latvijā. Iedzīvotāji ir sašutuši, ka tiek padarīti par apsaimniekotāju ķīlniekiem, bet apsaimniekotāji viņiem pārmet bezatbildību un rēķinu nemaksāšanu.

Kur ir mūsu nauda?

«Dzīvoju Madonas ielā 2, mums bija līgums par apsaimniekošanu ar SIA Namu apsaimniekošana. Rēķini maksāti kārtīgi, bet jau pagājušā gada decembrī bija pirmais brīdinājuma zvans no Rīgas siltuma – ka apsaimniekotājs nenorēķinoties. Decembra beigās saņēmām no apsaimniekotāja paziņojumu, ka tas savas funkcijas nodod SIA Hausmaster (faktiski – meitas vai māsas firma ar tiem pašiem ģīmjiem), bija norādīti rekvizīti, kur tagad nauda jāskaita. Taču iedzīvotāji to atteicās darīt, jo tikām jau bija noskaidrojies, ka pērnā gada beigās (no oktobra līdz decembrim) samaksātā naudiņa ne līdz Rīgas siltumam, ne līdz Rīgas ūdenim nav aizgājusi,» Neatkarīgajai stāsta rīdzinieks Māris.

Tagad viņš un citi šīs ēkas iedzīvotāji ir saņēmuši brīdinājumus par ūdens un siltuma iespējamu atslēgšanu, SIA Rīgas ūdens prasot «kaut kādu avansu».

Prasa dubultā?

SIA Namu apsaimniekošana ir lūgusi tiesisko aizsardzību. Tas ļauj apturēt tālāku līgumsodu uzrēķināšanu un ar visiem kreditoriem var norēķināties solidāri, skaidro uzņēmuma prokūriste Inese Briķena. Tagad visi kreditori ir nostādīti vienā rindā un noteikts, cik kuram jāmaksā, lai naudu dabūtu visi. Ne uzreiz, protams. Pēc viņas teiktā, sarunas ar kreditoriem – a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens notiek, SIA Namu apsaimniekošana esot gatava maksāt iekrātos parādus. «Mēs maksāsim. Uz doto brīdi, un esam tikušies. Bija sarunas par termiņiem, un salīdzinām parādu summas, tās atšķiras,» Neatkarīgajai apgalvo I. Briķena.

Interesanti gan, kāpēc SIA Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izsūtīta

jos brīdinājumos prasa «veikt priekšapmaksu LVL 414,69 apmērā»? «Ja pārvaldnieks ir iekasējis no īpašniekiem samaksu par pakalpojumiem, bet saņemtos naudas līdzekļus nav pārskaitījis SIA Rīgas ūdens, dzīvokļu īpašnieku maksājumu saistības pret SIA Rīgas ūdens nav izpildītas,» teikts šī uzņēmuma Finanšu departamenta sagatavotajā vēstulē.

«Ko, mums prasa maksāt dubultā? Un vienu un to pašu parādu iekasēs gan no mums, gan no apsaimniekotāja?» Māris ir sašutis. «Kreditoriem nav pamata neko prasīt no iedzīvotājiem,» saka I. Briķena, «ja mēs būtu pateikuši, ka nemaksāsim, tad varētu celt traci.»

Bez starpnieka neļauj

Māris ir gatavs maksāt gan siltuma, gan ūdens piegādātājiem, bet viņi no atsevišķa dzīvokļa īpašuma maksājumus nepieņem. «Jā, nav iespēju maksāt komunālo pakalpojumu sniedzējam. Īpašnieks var maksāt savam apsaimniekotājam,» atbild I. Briķena. «Nekā nebija, apsaimniekotājam nemaksāšu. Apsaimniekotājs no oktobra līdz decembrim varēja mierīgi tās naudas maksāt, taču nezin kāpēc to nedarīja,» iebilst Māris.

Viņš noskaitās, kad atklāja, ka viņa samaksāto naudu par apkuri Rīgas siltums nav saņēmis no 2012. gada oktobra līdz decembrim, bet Rīgas ūdens brīdinājis, ka jau nākamajā mēnesī varētu pārtraukt ūdens piegādi un piegādāt to cisternās – vienai personai diennaktī pienāks 25 litri ūdens.

Ko darīt iedzīvotājiem

Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana uzreiz pasaka – dzīvokļu īpašniekiem un SIA Namu apsaimniekošana ir privāttiesiskas attiecības un pašvaldības iestādei būtu sarežģīti iejaukties. Ja mājā dzīvotu vismaz viens īrnieks, tad Īres valde varētu saukt apsaimniekotāju pie administratīvās atbildības, ja apsaimniekotājs nesniegtu pamatpakalpojumus.

«Viņi varēja reizi mēnesī apsaimniekotājam pieprasīt atskaites par maksājumiem,» dzirdot par Māra un viņa kaimiņu nedienām, ierosina N. Abagjana. Māris sapiktojas: «Kādas atskaites?! Teritorija tiek uzkopta kārtīgi, sētnieks visu laiku strādā, mums nebija aizdomu, ka kaut kas nav kārtībā. Kad pērn aizsala ūdensvads, meistari uzreiz bija klāt un visu salaboja. Kāpēc lai prasītu atskaites? Tikai tad, kad decembrī pienāca brīdinājums no Rīgas siltuma, atklājās, ka nav maksāts. Jā, tad par janvāri un februāri atteicāmies maksāt!»

Arī iedzīvotāji var tiesāties ar namu apsaimniekotāju un iestāties kreditoru rindā – lai atdod no viņiem iekasētos līdzekļus. Taču, kamēr kreditoru rinda pienāks dzīvokļu īpašniekiem, zilonis nosirmos.

N. Abagjana atzīst, ka diemžēl tikai post factum – pēc naudas piesavināšanās, krāpnieciskām darbībām u.tml. – iedzīvotāji var vērsties policijā.

«Kamēr nav par vēlu, dzīvokļu īpašnieku kopības ietvaros var lemt, ko darīt: meklēt citu apsaimniekotāju vai dibināt biedrību un pārņemt situāciju savās rokās. Mājokļu un vides departamentā sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas, kā to izdarīt, kādi dokumenti vajadzīgi, kā iedzīvotāji var īstenot šīs tiesības. Galvenais, lai parādi neaug un iedzīvotāji nepaliek par ķīlniekiem. Vajag aktīvāk iesaistīties pašiem,» mudina N. Abagjana.

Māris saka – cits apsaimniekotājs diezin vai ņemšot ēku ar parādiem, ko nav nomaksājis iepriekšējais apsaimniekotājs. Tā arī ir. Dzīvokļu īpašnieku kopība, kā likuma izpratnē tiek dēvēti iedzīvotāji, varētu pieņemt lēmumu un izvēlēties par apsaimniekotāju pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Bet arī šis uzņēmums gribēs, lai siltuma parāds vispirms ir nomaksāts.

Šīs mājas iedzīvotājiem nav cerību, ka pašvaldība iecels norīkoto pārvaldnieku, jo pašreizējā situācija neapdraud iedzīvotāju dzīvību, veselību, drošību, īpašumu vai vidi. Norīkoto pārvaldnieku ieceļ tikai īpašos gadījumos.

Par visu atbild īpašnieki

Līdzīgā situācijā šajā apkures sezonā nonāca iedzīvotāji Rīgā, Melīdas ielā 3. Viņus saldēja un saldēja, jo apsaimniekotājs visu saņemto naudu nebija pārskaitījis pakalpojuma sniedzējam. Diemžēl joprojām aiz likumu burtiem un pantiem ir veikli nomaskēta iespēja vienus komunālo pakalpojumu saņēmējus padarīt par vienlīdzīgākiem, bet pret citiem īstenot cilvēktiesību pārkāpumus. Viens maksā par visu, cits krāj parādus vai nenorēķinās ar pakalpojuma sniedzēju pilnā apmērā. Kad parādu vadzis lūst, māju atstāj bez apkures, karstā un aukstā ūdens. Aukstumā dzīvo gan parādnieks, gan maksātājs. Ja iedzīvotāju naudu piesavinājies vai citiem mērķiem izlietojis apsaimniekotājs, cilvēkiem tiek izteikts ultimāts – vai nu samaksājiet, vai dzīvojiet aukstumā! Protams, var tiesāties – ar mājas parādniekiem, ar apsaimniekotāju... Tas atkal maksā naudu un prasa laiku, bet parāds jau nesarūk. Un, ja parādnieks ir pieprasījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu vai pasludinājis maksātnespēju, tad...

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka par maksājumu saistību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi atbild dzīvojamās mājas īpašnieki. Un Civillikumā norādīts, ka pilnvarnieka uzņemtās saistības pilnvarotājam jāatzīst un jāizpilda kā sava paša. Dzīvokļu īpašnieki tādējādi ir atbildīgi par saņemto pakalpojumu apmaksu. Ja reiz tāda atbildība tiek noteikta un prasīta, tad loģiskāk būtu noslēgt līgumu ar katra dzīvokļa īpašnieku un ļaut viņam maksāt par apkuri, ūdeni un kanalizāciju tieši pakalpojuma sniedzējam.

N. Abagjana piebilst, ka kopš 2010. gada janvāra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz prasības mājas pārvaldniekam, diemžēl privātos apsaimniekotājus neviens lāgā neuzrauga un nav tiesiska mehānisma, lai tos varētu kontrolēt un pārbaudīt.