Pierobežā meža cūkas vakcinēs bez konkursa

Klasiskā cūku mēra skartajā zonā – novados gar Krievijas un Baltkrievijas robežu – plānots vakcinēt meža cūkas, tērējot tam šogad aptuveni 1,2 miljonus latu.

Kaimiņvalstis – Krievija un Baltkrievija – līdz šim nav oficiāli paziņojušas, ka arī tās gatavotos veikt līdzīgus pasākumus savā teritorijā, lai gan iespējama situācija, ka Latvijā šī lipīgā infekcijas slimība nonākusi ar kaimiņvalstīs inficētiem dzīvniekiem. Tajā pašā laikā abas šīs valstis joprojām uztur spēkā cūku un cūkgaļas importa aizliegumu no Latvijas.

Kopš pagājušā decembra beigām jauni saslimšanas gadījumi ar cūku mēri mājas suķiem konstatēti nav, taču šī slimība turpina cirkulēt meža cūku populācijā. Janvārī klasiskā cūku mēra antivielas konstatētas 33 meža cūkām, piecām no tām – arī klasiskā cūku mēra vīruss. Visi šie gadījumi bijuši novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju vai atrodas tuvu robežai.

Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga Neatkarīgajai atzina, ka PVD rīcībā nav oficiālas informācijas par to, vai Krievijā un Baltkrievijā meža cūkas tiek vakcinētas pret klasisko cūku mēri, kā arī par to, kādi uzraudzības un kontroles pasākumi slimības izplatīšanās ierobežošanai tur tiek veikti. «Līdz šim tādu informāciju mums nav izdevies iegūt,» sacīja K. Lamberga. Tomēr viņa uzskata, ka pat tādā gadījumā, ja Krievija un Baltkrievija neveic nekādus aizsardzības pasākumus, Latvijai ir jāvakcinē meža cūkas.

«Situācijā, kad Latvijā pastāv reāla problēma – ir apdraudēta mājas un meža cūku populācija ne tikai Latgales reģionā, bet arī citviet valstī –, meža cūku vakcinācija ir reāls veids, kā samazināt un izskaust saslimšanas gadījumus Latvijā. Protams, meža cūkas pārvietojoties mēdz šķērsot arī valstu robežas, tomēr pārsvarā to kustības amplitūda nepārsniedz 10 līdz 20 kilometru, tādēļ nevakcinētu un vakcinētu dzīvnieku starpvalstu pārvietošanās slimības ierobežošanas pasākumus būtiski neietekmē. Arī Eiropas Komisijas eksperti ir atzinuši, ka meža cūku vakcinācija varētu būt efektīvākais veids slimības apkarošanai Latvijā,» skaidroja K. Lamberga.

Meža cūku vakcinēšanu pret klasisko cūku mēri plānots veikt pavasarī, ierokot vakcīnas zemē meža cūku barošanās vietās un izmantojot aviotehnikas pakalpojumus.

Pavasara vakcinācijai valdība atļāva PVD bez konkursa no Vācijas uzņēmuma Riemser Pharma iegādāties 400 000 vakcīnu, no kurām katra izmaksā aptuveni 0,77 latus. Savukārt aviācijas pakalpojumus, kuri izmaksās teju 100 000 latu, uzticēts veikt SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, kuram vienīgajam Latvijā esot atbilstoši aprīkoti lidaparāti.

Nepieciešamību iegādāties vakcīnas un noslēgt līgumu ar aviopakalpojumu sniedzēju bez konkursa Zemkopības ministrija pamato ar laika trūkumu, jo, lai veiktu publisko iepirkumu saskaņā ar likuma prasībām, būtu nepieciešami vairāki mēneši, turklāt Riemser Pharma vakcīnas sāk ražot tikai tad, kad ir veikts pasūtījums.

Kopumā pavasara vakcinācijai paredzēts tērēt 409 000 latu. Taču saskaņā ar EK rekomendācijām un citu dalībvalstu pieredzi vakcinācija jāveic trīs reizes gadā un vismaz divus trīs gadus pēc kārtas. Plānots, ka inficētajā teritorijā 2013. gada laikā tiks izliktas 1 200 000 devu. Nākamajai vakcinācijai tikšot rīkots konkurss saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma prasībām.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais