Dombrovskis zaudējumu uzdod par uzvaru
Kā mums bija, tā arī paliks vismazāk naudas Eiropas Savienības valstu klubiņā – vismaz līdz 2020. gadam. To paredz Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska panāktā vienošanās ar citu valstu līderiem, un visai maza ir iespēja, ka Eiropas Parlamenta niķošanās Latvijas pozīcijā varētu dot nozīmīgu uzlabojumu.
Rinkēvičs liktu veto
Pagājušajā nedēļā pabeigto Briseles sarunu rezultātu vērtējums šobrīd svārstās no «pilnīga izgāšanās» opozīcijas skatījumā līdz «labs rezultāts» paša premjera ziņojumā savai valdībai. Izrādās, pat koalīcijā nebūt ne visi aplaudē V. Dombrovskim, un vakar premjera slavēšanu nācās uzņemties aizsardzības ministram Artim Pabrikam: «Labāku rezultātu mēs nebijām spējīgi sasniegt, un neviens nebūtu spējīgs.» Tikmēr no sava tuvākā sarunu stratēģa ārlietu ministra Edgara Rinkēviča premjers atzinību uzvaras kaldināšanā nav sagaidījis. Gluži otrādi – tvitera sarunā ar mārketinga uzņēmēju Albertu Jodi ministrs zīmīgi iečivinājis: «Es būtu licis veto...» Gana skandalozs paziņojums, jo izrādās – Latvijai vienotības pietrūka ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet arī pašai ar sevi. Premjeram šo ierakstu nācās pamanīt, un viņš atbildēja: «Tas neatrisinātu zemnieku nevienlīdzību, bet vēl apturētu ES fondu investīcijas LV pēc 2014. g.» Nelielo disputu rezumēja A. Jodis: «Dombrovska kgs, Jums bija izvēle – aizstāvēt Latvijas tautas vai Briseles elites intereses. Izvēli izdarījāt.»
Tiesa gan, arī ministra E. Rinkēviča uzdošanās par drosminieku tiek kritiski vērtēta. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo atgādina, ka sarunu pēdējā brīdī Latvija taktiski palikusi kopā ar Maltu un Bulgāriju: «Un šis nav pārmetums premjeram, bet tieši ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai, kuri gatavoja sarunas vairāk nekā gadu.» Kritiski par sarunām izteicies arī viņa kolēģis Eiropas Parlamentā Ivars Godmanis – Baltijas valstu ietekmīgākais pārstāvis, ja runa ir par budžeta jautājumiem.
«Nevaram dziedāt slavas dziesmas vai uzvaras himnu par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām, bet, vērtējot, kā tas notika, varēja būt vēl sliktāk.» Nopietnākais sarūgtinājums viņa skatījumā skar lauksaimniecību, jo panākt izlīdzinājumu faktiski nav izdevies.
Izcīnītas... mazākas subsīdijas
Tikai 2020. gadā Latvija tiešmaksājumos sasniegs Lietuvu un Igauniju. Turklāt stratēģiskais mērķis panākt nākamo valsti – Rumāniju – tiks sasniegts, pateicoties tikai tam, ka šīs un citu valstu tiešmaksājumi pieaugs lēnāk, nekā to bija paredzējusi Eiropas Komisija. Savukārt nākamgad – ja vien Brisele Latvijai ekskluzīvi neatļaus turpināt piemaksāt zemniekiem nacionālās subsīdijas – salīdzinājumā ar pagājušo periodu tās būs pat mazākas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Armands Krauze skaidro, ka pie šādas matemātikas panāktie 109 eiro par hektāru būs mazāki nekā līdzšinējie 95 eiro kopā ar valsts līdzmaksājumu, kas kopā veidoja aptuveni 125 eiro. Tajā pašā laikā Lietuvas zemes īpašnieki jau nākamgad tiks pie 150 eiro par hektāru. Tam par iemeslu kalpo viņu labākā starta pozīcija sarunās. Runājot par premjera pasludināto darba uzvaru, A. Krauze apšauba, cik objektīvi ir mazāku nogriešanu, piemēram, lauku attīstības pozīcijā, uzdot par lielu ieguvumu, jo realitātē nauda tāpat tiek nogriezta.
Savdabīgi, ka arī lauksaimnieku vidū attieksme pret premjera veikumu un neizmantoto veto ir pretrunīga. Otra ietekmīgā lauksaimnieku organizācija Zemnieku saeima, kurā līdztekus lauksaimniekiem pārstāvēti arī bagāti zemes īpašnieki un ārzemju kapitāls, noskaņota gluži optimistiski. Tieši Zemnieku saeima ar dažādām publiskām akcijām balstīja politiķus – organizēja vecā traktora braucienu uz Briseli, kurināja ugunskurus Baltijas ceļā. Organizācijas līdere Maira Dzelzkalēja tagad secina: «Ar tīru sirdsapziņu varam teikt, ka izdarīts ir maksimālais – plus 50% lauksaimniecībai salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.» Cita lieta, ka rezultāts būtu labāks, ja ar lobēšanas pasākumiem Latvija sāktu nodarboties jau 2007. gadā, nevis tikai 2011. Tā esot mācība uz priekšdienām.
Bet solīja vienlīdzību
Zemes īpašnieku ienākumi līdz šim deklarēti kā Latvijas lielākais rūpju objekts. Taču tieši kohēzijas nauda ir tā, kas ļauj būvēt ceļus, rūpnīcas, radīt darba vietas, un šai pozīcijā panākumi ir pieticīgi. Mierinājumam var kalpot vienīgi Ivara Godmaņa secinājums, ka citiem samazinājums pret iepriekšējo periodu ir lielāks. Mums aptuveni 10% jeb, kā aplēsusi telekompānija LNT, kritums no 4,6 un 4,23 miljardiem.