Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies ratificēt pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantu par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Viņš norādīja, ka koalīcijas partneri vienojušies par noteiktu Eiropas Sociālās hartas pantu ratifikāciju, par kuru pēdējās nedēļās bija diskusijas. Koalīcija vienojusies, ka nepieciešams ratificēt hartas pantu par nevienlīdzības mazināšanu, jo šis jautājums jau ir valdības darbakārtībā.
Tomēr hartā esot arī vairums punktu ar ļoti būtisku fiskālo ietekmi, piemēram, par atalgojuma līmeni, tostarp minimālo algu. "Šeit jāskatās, kāda ir situācija kaimiņvalstīs, un mēs nevaram ar algām virzīties pilnīgi atrauti no kaimiņvalstīm un ekonomiskās attīstības," norādīja valdības vadītājs.
Viņš skaidroja, ka par šī dokumenta ratifikāciju pēdējās nedēļās notikušas nopietnas diskusijas, tāpēc šis jautājums arī tika divreiz izslēgts no Saeimas darbakārtībās. Saeimas plenārsēdē jautājumu par pārskatīto Eiropas Sociālo hartu paredzēts izskatīt šonedēļ.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) žurnālistiem sacīja, ka pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību paredz koordinētu rīcību nabadzības risku mazināšanai. Pēc krīzes pārvarēšanas ir īstais brīdis runāt par pārresoru mērķēti virzītu politiku nabadzības apkarošanai, uzskata ministre.
Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.
Pārskatītā harta tika atvērta parakstīšanai 1996.gada 3.maijā un stājās spēkā 1999.gada 1.jūlijā pēc tās ratificēšanas Francijā, Itālijā, Rumānijā un Slovēnijā. 2007.gada 29.maijā Strasbūrā (Francijā) labklājības ministre parakstīja 1996.gada 3.maija pārskatīto hartu.
Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.
Latvija pozitīva balsojuma gadījumā par hartu paredz ratificēt atsevišķus dokumenta pantus.