Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs nācis klajā ar jauno piedāvājumu bloka nākamo septiņu gadu budžetam.Premjera Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA apstiprināja, ka jaunais piedāvājums ir saņemts un pašlaik tiek analizēts.
Neoficiāli izskanējis, ka budžeta kopapjoms jaunajā piedāvājumā maksājumos ir 908 miljardi eiro (638 miljardi lati), bet saistībās - 960 miljardi eiro (675 miljradi latu).
LETA jau ziņoja, ka Briselē vēl aizvien turpinās ES līderu samits, kurā tiek mēģināts panākt vienošanos par bloka nākamo septiņu gadu budžetu.
Pēc ceturtdienas ES līderu vakariņām izskanēja, ka Lielbritānija uzstāj, lai 2014.-2020.gada budžeta izdevumu griesti nepārsniegtu 899 miljardus eiro (632 miljardus latus), bet Francija vēlas, lai izdevumi nebūtu mazāki par 913 miljardiem eiro (642 miljardiem latu).
Pēc darba vakariņām tika izsludināts pārtraukums, kura laikā bija jātop jaunajam ES Padomes priekšsēdētāja van Rompeja kompromisa piedāvājumam daudzgadu budžetam. Pēc vairāku stundu pārtraukuma, kas ieilga piektdienas agrā rītā, jaunais piedāvājums tā arī nebija tapis. Turpinājās van Rompeja sarunas ar Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderiem. Citu dalībvalstu, tostarp Latvijas, pārstāvjiem nācās gaidīt.
Jau ziņots, ka pērn novembrī, kad Eiropadomē vienošanās par daudzgadu budžetu netikta panākta, Eiropadomes prezidents van Rompejs nāca klajā ar priekšlikumu noteikt 2014.-2020.gada budžetam 973 miljardu eiro (684 miljardu latu) izdevumu griestus, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu to palielināt par 5% - līdz 1,04 triljoniem eiro (730,9 miljardiem latu).
Pagājušā gada novembrī van Rompejs piedāvāja kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Latvijas mērķis, dodoties uz samitu, ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.