Zvārdes baznīcā notiks neparasts un savā ziņā biedējošs aizlūgums
Zvārdes baznīcā šo svētdien notiks neparasts un savā ziņā biedējošs aizlūgums. Prāvests Uldis Gailītis un kopā nākušie zvārdenieki lūgs Dievu, lai pasargā viņus no Aizsardzības ministrijas, NATO un Latvijas valsts.
Viņi ir pārliecināti, ka ar sadomātiem ieganstiem militāristi viņiem grasās atņemt iekopto zemi un mežus – pēc tam virs Zvārdes poligona atkal lidos kara lidmašīnas un no tām tiks mestas bumbas. Tāpat, kā tas notika padomju laikos, tikai armija būtu cita.
Ideāla vieta kara spēlēm
Sava loģika cieminieku aizdomās ir. Aizbildinoties ar Otrā pasaules kara nelāgo mantojumu, Latvijas teritoriālajos ūdeņos ik gadu tiek organizētas militāras operācijas, kurās NATO karaspēks spridzina mīnas un zivis. Savukārt kādreizējais PSRS aviācijas mērķpoligons Zvārdē teorētiski varētu kļūt par vietu sauszemes operācijām. Eiropā nav daudz vietu, kur būtu tik niecīga apdzīvotība, bet te – trīs ezeri, meži un pastāvīgie iedzīvotāji vien kādi trīs simti. Bet arguments iedzīvotāju izgaiņāšanai tas pats, kas zvejnieku gadījumā – bīstamība. Pērnruden Aizsardzības ministrija pēkšņi sāka satraukties par Zvārdes zemē atrodamo sprāgstvielu daudzumu un finansēja brīdinājuma zīmju izvietošanu – «Teritorijā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Apdraud dzīvību». Tobrīd aizdomas par kādiem slēptiem nolūkiem neradās, līdz kamēr 12. novembrī tika paziņots, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienojušies, ka Zvārdes zemes tiks atpirktas ar uzņēmuma Latvijas Valsts meži starpniecību. Pēdējo nedēļu laikā daudzi īpašnieki saņēmuši zvanus ar mutiskiem piedāvājumiem atpirkt zemes – cenas svārstās no 500 līdz 1500 latiem. Tātad konkurētspējīgas.
Zondē iedzīvotāju noskaņojumu
Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis spriež, ka pašlaik acīmredzot tiek zondēts iedzīvotāju noskaņojums, jo neviens piedāvājums uz papīra – ar vai bez parakstiem – pagaidām neesot redzēts. Lielais vairākums cieminieku savus īpašumus pārdot nevēlas. Mežs ir drošākā banka, bet, ko darīt, kad pirms eiromaiņas rokās tiks iespiests latu žūksnis... kurp iet, kā dzīvot. Kādam te ir prāvs aitu ganāmpulks, citam dārzeņu lauki, trešam uzbūvēta māja, ceturtam kalte, gateris. Turklāt vairākums iedzīvotāju jau pusmūžā, kad nenesas prāts no brīvas gribas salauzt savu līdzšinējo dzīvi. Būtisks ir jautājums, kas notiks tad, ja iedzīvotāji nepiekritīs. Jūras novērošanas torņu izvietošana Latvijas piekrastē liecina, ka militāristi savu panāk par katru cenu. Neatkarīgās taujāta, kāds ir rīcības plāns zemes pārdošanas darījuma atteikuma gadījumā, Aizsardzības ministrija atbild izvairīgi: «Ja kompromiss netiks panākts, tiks informēti ministri un tiks lemts par tālāko risinājumu.»
Iedzīvotāji bažījas, ka valsts zemi viņiem «atpirks» spaidu kārtā. Precīzi dati, par cik lielu teritoriju un cik īpašumiem ir runa, pašlaik nav zināmi. Atpirkšanas piedāvājums varētu tikt izteikts 130 līdz 150 īpašniekiem. Padomju armija aviācijas mērķpoligona vajadzībām izmantoja ap 26 000 hektāru zemes, bet tagad par bīstamiem tiekot uzskatīti aptuveni 10 000 hektāru – aktīvās bombardēšanas zona. Arī šādi dati iedzīvotāju uzticību neraisa, jo drošības situācijas izvērtējums Zvārdē nav veikts. Zīmīgi, ka uz 900 cilvēku parakstīto protesta vēstuli atbilde no premjera joprojām nav saņemta. Saldus novada pašvaldībai nav atbildējušas arī Zemkopības un Aizsardzības ministrijas. Pēdējā gan izsaukusi uz pārrunām domes priekšsēdētāju Indru Rassu, taču pie lielākas skaidrības viņa neesot tikusi. Militāristi runājot vienu un to pašu – Zvārdē ir ļoti bīstami.
Ne bīstamāk kā citur
Iedzīvotāji, kas gadu desmitos te ar un ecē zemi, audzē un cērt mežu, šādu īpašu bīstamību neatzīst – jā, pa laikam kādu aprūsējušu dzelzs krāmu zeme izspiežot, bet Latvijā ir daudzas vietas, kur pāri gājis karš un vēlāk lidojuši padomju bumbvedēji.
Ivaram Nesteram problēmas ar viņa 50 hektāru meža apsaimniekošanu gan sākās vēl agrāk. Valdība mazā ērgļa vārdā uzlika saimnieciskās darbības ierobežojumus. Bet tagad nepatikšanas vēl lielākas. Valsts vispār grasās padzīt Ivaru no šejienes. Viņš stāsta, ka eksistē arī alternatīva versija – par mazu naudu te zemes tiks atpirktas, iztīrītas, bet pēc tam nopārdotas kā vieta ekskluzīviem īpašumiem, atpūtas bāzēm. Jebkurā gadījumā pamatojums ar bīstamību, arī viņa skatījumā, neiztur nekādu kritiku. Spridzekļu paliekas koncentrētas aptuveni 80 hektāros. Tad kādēļ armija runā par tūkstošiem hektāru? Un, ja zemes tīrība ir tik svarīga, tad taču atpirkšanai lietojamos miljonus latu lietderīgāk būtu ieguldīt atmīnēšanā.
Jautājumu ir daudz, ticamas atbildes – nevienas. Zvārdes pagasta iedzīvotāji, zemju īpašnieki un ieinteresētās personas šodien nāks kopā Striķu kultūras namā, lai vienotos par tālāko rīcību. Bet gadījumam, ja pašu spēki izrādīsies par vājiem cīņā ar NATO interesēm, svētdien palīdzība tiks palūgta arī Visaugstākajam.