Vakar notikušajā Baltijas lauksaimnieku protesta akcijā saistībā ar zemajiem tiešmaksājumiem "Baltijas ceļš" Latvijā piedalījušies apmēram 4000 cilvēku, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons.
Viņš norādīja, ka lielākās aktivitātes bijušas reģionos, kur ugunskuru skaits bijis pat lielāks, nekā iepriekš plānots.
"Bijām paredzējuši, ka būs 400 ugunskuri, tomēr beigās skaits bija lielāks, jo tos pie savām mājām "Via Baltic" tuvumā iededza daudzi tuvējo māju iedzīvotāji, arī tie, kuri nav lauksaimnieki. Cilvēkiem noskaņojums bija pacilāts, nāca ģimenes kopā ar bērniem, visi dziedāja, un sajūta patiešām bija vienojoša," atzina Trons.
Viņš arī sacīja, ka pasākumā aktīvi līdzdarbojušies igauņu kolēģi, savukārt lietuvieši šoreiz spēkus pietaupījuši, koncentrējoties uz rīt, 7.februārī, gaidāmo protesta pasākumu Briselē.
"Igauņi sakūra vairākus desmitus ugunskuru. Mums bija arī sadraudzības pasākums Ainažu robežkontroles punktā, kur latvieši gāja ciemos uz Igaunijas pusi, bet igauņi - pie mums. Savukārt lietuviešu zemnieki šoreiz nebija tik aktīvi, jo gatavojas lielajam pasākumam rīt Briselē," norādīja zemnieku pārstāvis.
Kā ziņots, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību zemniekus diskriminējošai situācijai saistībā ar nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem, vakar Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas rīkoja simbolisku "Baltijas ceļu" ar ugunskuru dedzināšanu maģistrāles "Via Baltica" pievadceļos. Ugunskuri dega laikā no plkst.17 līdz 18 vienmērīgi visa ceļa garumā.
Baltijas lauksaimnieku protesta akcija plānota arī rīt, 7.februārī, Briselē, kur mītiņā pulcēsies apmēram 100 zemnieku no visām Baltijas valstīm, kā arī uzstāsies zemnieku koris.
Pērn Baltijas lauksaimnieki rīkoja līdzīgu protesta akciju, sponsorējot padomju laika traktora braucienu maršrutā Tallina-Brisele. Traktors uz Briseli devās 12.novembrī, galapunktā ieradās 22.novembrī un bija galvenais objekts Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotajā protesta akcijā, kurā piedalījās apmēram 100 cilvēku.
Patlaban gan Baltijas valstu politiķi, gan lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas savstarpējās sarunās meklē situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem.
Pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latu) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.