Zemnieki Eiropadomi biedē ar uguni
Rīt pulksten 15 kļūs zināms, vai ar Latvijas politiķu pūlēm un zemnieku organizētiem šoviem, īstu vecu padomju ražojuma traktoru Briseles ielās, mazu koka modelīti Eiroparlamenta prezidenta rokās un Baltijas ceļā iedegtiem ugunskuriem būs pieticis, lai panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus Latvijai.
Eiropadome 7. februārī vērs vaļā pārstrādāto daudzgadu budžeta piedāvājumu, un pat visaugstākās raudzes politikas eksperti šobrīd neriskē prognozēt, ar ko tas beigsies.
Vismaz desmit valstis jau deklarējušas, ka gadījumā, ja nesagaidīs izpratni tām prioritārajos jautājumos, ir gatavas izmantot veto tiesības. Un arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis saistībā ar lauksaimniecības finansējumu ir lietojis vārdu savienojumu – veto iespēja. Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete Neatkarīgajai skaidro, ka sarunas par ES budžetu ir sarežģītas un pašlaik kļuvušas gandrīz vai slepenas. Četras lielās dalībvalstis: Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija mēģina saskaņot vienošanās uzmetumu. No tā vislielākajā mērā būs atkarīgas pārējo dalībvalstu rīcības iespējas.
Cīņai par taisnīgiem maksājumiem apritējusi jau desmit gadu jubileja, un neviens lāgā pat neatceras sākotnējo uzstādījumu – par katru hektāru vienāda summa, neatkarīgi no tā, kurā valstī šis hektārs atrodas.
Aizpērn Latvija pasludināja, ka ikvienai ES valstij jāsaņem ne mazāk kā 80% un ne vairāk kā 120% no Eiropas vidējā. Tad jau attiecināja tikai uz sevi prasību par 80%. Tad saņēma piedāvājumā nieka 65%.
Pērn gada otrajā pusē runāja par Rumānijas rādītāju sasniegšanu, bet pēdējos amatpersonu izteikumos pavīdējis satraukums – galvenais, lai vienādi maksā vismaz trim Baltijas valstīm. Vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru, Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru. ES institūciju jaunākajās versijās Latvija varētu saņemt 172 eiro 2017. gadā un 196 eiro 2020. gadā. Parlamenta kuluāros kā iespēja Baltijas valstu neapmierinātības mazināšanai figurēja arī vienreizējs maksājums, kas kompensētu netaisnīgās sistēmas saglabāšanu. Runa būtu par 2,1 miljardu eiro uz trim Baltijas valstīm. Bet jebkurā gadījumā – mēs saņemtu vismazāk Eiropā.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš spriež, ka pat Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja kabinets šobrīd nevar prognozēt, kāda būs valstu vadītāju reakcija uz jauno piedāvājumu. Turklāt līdz šim šķietami vienotā Baltijas valstu pozīcija lauksaimniecības jautājumos 7. februāra naktī var krasi mainīties, jo katrai valstij tomēr ir savas prioritātes, un pazīmes, ka viedokļi varētu atšķirties, esot novērojamas nepārtraukti.
Atšķirībā no valstu līderiem Baltijas zemnieki demonstrē pārliecinošāku saliedētību – vakar viņi vienojās kārtējā sabiedrisko attiecību akcijā. Rudenī uz Eiropadomes tikšanos manifestēties tika sūtīts vecs traktors. Vakar zemnieku vienotību rādīja Baltijas ceļā E67 iedegtie ugunskuru simti.
Zemnieku saeimas līdere Maira Dzelzkalēja atzina, ka vislielākās bažas pirms ceturtdienas sarunām ir par Lielbritāniju, Nīderlandi un Zviedriju, kas varētu noraut vienošanos – tad Eiropas Savienībai vismaz kādu laiku nāktos dzīvot ar līdzšinējo budžeta shēmu, tātad arī Latvijas lauksaimniekiem saņemt mazākus platībmaksājumus. Viens no Baltijas ceļa ugunskuriem vakar tika iedegts Doma laukumā, un zemkopības ministre Laimdota Straujuma pie tā vēlreiz publiski ierādīja Latvijas novilktās sarkanās līnijas – Baltijas valstīm ne mazāk kā Rumānijai un ne uz lauku attīstības naudas rēķina. Tas nozīmētu 174 eiro par hektāru jau nākamgad.
Tas, ka platībmaksājumi Latvijai ir īpaši svarīgs jautājums, pat bērniem skaidrs. Tāpēc Iecavas novada Zālītes speciālās internātskolas bērni savā darbnīcā ir pagatavojuši koka traktoru un šodien ar eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes starpniecību tas tiek pasniegts Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam. Viņš jau iepriekš ir teicis, ka nākamajā budžetā var un vajag novērst Latvijas zemniekiem nodarīto netaisnību. Tomēr noteicošā loma šai jautājumā nebūs viņam, bet gan ietekmīgāko valstu līderiem. Bet līderi, ekonomikas krīzes iespaidoti, vēlas tērēt mazāk, nevis vairāk, kā tas patiktu Latvijai.