Pirms Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes Zinātņu akadēmijā zinātnieki akcijā aicina ziedot "zinātnieku zupas virtuvei".
Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka zinātnieki nesaņem algu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Vēstures institūta pārstāve Silvija Tilko. "Ko tur lai zinātnieki dara, jārīko dažādas akcijas," sacīja Tilko.
Uz zinātnieku sarūpētā galda atrodas auzu pārslu putra, pašu vārīti ievārījumi, dažādi sausiņi, tiek pasniegta arī tēja. Kā novēroja aģentūra LETA, vairāki atnākušie nekautrējās cienāties un atstāja arī ziedojumus kastītē.
Tāpat bija izkārts plakāts - "Zinātniekam vismaz sētnieka algu", kā arī izlikts publikāciju stends par zinātnieku smago finansiālo situāciju.
Saeimas komisija šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas Jaunajā zālē rīko izbraukuma sēdi par Latvijas zinātnes finansējumu un ilgtspējīgu attīstību, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Sēdē plānots pārrunāt šā brīža situāciju zinātnē un to, kādas ir samazinātā finansējuma radītās sekas zinātnes ilgtspējīgai attīstībai nākotnē.
Uz sēdi aicināts arī izglītības un zinātnes ministrs Robertu Ķīlis un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Lauma Sīka, aģentūrai LETA pavēstīja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka valsts atvēlētais kritiski nepietiekamais finansējums zinātnei nopietni apdraud nozares cilvēkresursu saglabāšanu.
LIZDA uzsver, ka patlaban no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piešķirtā zinātnes bāzes finansējuma daudzos zinātniskajos institūtos zinātnieku darba samaksa ir vien 60-100 lati mēnesī. Līdzšinējais krīzes gadu finansējuma samazinājums zinātnē ir bijis 62% apmērā, bet 2013.gadā valsts atvēlētais zinātnes bāzes finansējums aizvien ir 21% apmērā no nepieciešamajiem vismaz 36 miljoniem latu. Zinātniskās darbības likuma 33.pants paredzot ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP. Savukārt zinātnes grantu finansējumam kopā valsts paredzējusi 3 miljonus latu, bet nepieciešami ir vēl 15 miljoni latu.
"Šobrīd nav skaidra Izglītības un zinātnes ministrijas vadības īstenotā politika attiecībā uz valstij svarīgu zinātnes jomu darbinieku atalgojumu nākotnē," norāda arodbiedrība.
Arodbiedrība esot rosinājusi IZM pēc iespējas drīzāk pieprasīt valdībai būtisku finansējuma palielinājumu nozares darbinieku cienīgas darba samaksas paaugstināšanai. Taču ministrija papildu finansējumu zinātnei turpmākajiem diviem gadiem valdībā nav nedz plānojusi, nedz pieprasījusi. "Ministrija nav arī paskaidrojusi, kāpēc finansējuma palielinājums nav pieprasīts, bet tikmēr Sadarbības memoranda izstrāde par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanu ir ieilgusi jau pusgada garumā," akcentē LIZDA.
Arodbiedrība jau esot guvusi apliecinājumu, ka lēmējvara esot gatava lemt par papildu finansējuma piešķiršanu nozarei. "Runāsim atklāti - ministrija iepriekš naudu nav prasījusi. Ministram ir jāiet pie valdības, un nebūt nav tā, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) būtu krasi iestājušies pret finansējuma piešķiršanu nozarei," uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas Inas Druvietes (V) sacīto atsaucas arodbiedrība.