78% iedzīvotāju neatbalsta Latvijas karavīru sūtīšanu uz Mali

Islāmistu kaujinieki, kas savā kontrolē sagrābuši Rietumāfrikas valsts Mali ziemeļu daļu, var kļūt par nopietnu teroristu draudu visai Rietumeiropai. Tādēļ Eiropas Savienība un arī starptautiskās organizācijas šobrīd cenšas panākt, lai Mali valdība spētu saglabāt kontroli savās rokās un islāmistu kontrolētās teritorijas nepieaugtu

. Trīs ceturtdaļas (78%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijai nebūtu jāsūta savi karavīri uz Mali (48% - noteikti nē; 30% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvāra beigās veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri atbalsta Latvijas karavīru sūtīšanu uz Mali (4% - noteikti jā; 10% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk to, ka Latvijas karavīriem būtu jāpiedalās Mali operācijās, norāda vīrieši un personas ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem un ģimenes vidējiem ienākumiem.

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais