Jau kādu mēnesi Latvijā iespējams tikt pie pasēm zaļos vākos, kas ļoti līdzinās Latvijas Republikas pasei. Šīs pases, kas apliecina piederību čigānu tautībai, par aptuveni 30 eiro (20 latiem) tirgo Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudēvičs, šovakar ziņoja raidījums "Nekā personīga".
Zaļās pases ir drukāta uz speciāla papīra ar aizsardzības mehānismiem pret viltošanu un speciālu svītru kodu dokumenta elektroniskai nolasīšanai.
Pasu īpašniekiem tiek solīta īpaša aizsardzība un labumi, piemēram, tiesības saņemt Latvijas Sarkanā Krusta pārtikas pakas mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Čigānu biedrības vadītājs Normunds Rudēvičs pēc neveiksmīga starta politikā tagad lolo ideju par vienotu čigānu valsti. Viņš ir pārliecināts, ka jau drīzumā Olimpiskajās spēlēs šīs tautības pārstāvji startēs zem savas valsts karoga. Viens solis šajā virzienā jau sperts - tagad čigāniem pieejamas pašiem savas pases.
Jau tiek saņemtas pieteikuma anketas par pasu saņemšanu. Pašas pases tiek izgatavotas Anglijā, bet galvenā lapa drukāta Latvijā. Jau esot iespiestas aptuveni miljons šādu pasu, taču to nav iespējams pārbaudīt. Tāpat nav zināms, cik šādas pases izsniegtas Latvijā. Rudēvičs saka - vairāki desmiti.
Pēdējā tautas skaitīšanā tika saskaitīts, ka Latvijā dzīvo nedaudz vairāk par 8000 čigānu. Nesaskaitīti varētu būt vēl kādi 2000-3000. Pēdējos gados ekonomiskās krīzes dēļ daudzi aizbraukuši uz ārzemēm.
Kā ziņoja raidījums, zaļās pases paraugs vizuāli ir ļoti līdzīgs Latvijas Republikas pasei. Arī tur ierakstīti visi galvenie personas dati, nav tikai personas koda.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze uzskata, ka tas ir maldinoši, ka dokuments tiek nosaukts par pasi, un vizuāli izskatās kā pase, arī datu lapa tur veidota kā daudzām pasēm.
Taču nekas nelikumīgs tas nav. Pases izdošanu akceptējusi Starptautiskā Romu savienība, kuras mītnes vieta ir Polija. Rudēvičs Latvijā reģistrējis šīs organizācijas pārstāvniecību, tādejādi iegūstot likumīgas tiesības drukāt un izdot pases. Tā maksā par aptuveni pieciem latiem dārgāk nekā Latvijas Republikas pase.
Rudēvičs uzskata, ka ieguldītā nauda atmaksātos ne tikai morālā atbalstā, bet arī konkrētos taustāmos labumos. Jau noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Sarkano Krustu, ka čigāni, kuri būs nopirkuši pasi, varēs saņem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem paredzētās pārtikas pakas, nekārtojot pašvaldībās oficiālās formalitātes.
Rudēvičs skaidro: Latvijā tā ir problēma, lai saņemtu maznodrošinātā statusu un tiktu Sarkanā Krusta sarakstos, proti, ir jāiet uz pašvaldību, jādeklarējas, jāpierāda, ka tev nav darba un ienākumu. "Čigānam tas ir ļoti grūti," skaidro Rudēvičs.
Kāpēc Latvijas Sarkanais Krusts nācis pretim čigānu pasu izdevējam, raidījumam "Nekā personīga" paskaidrot neviens nevarēja. Sadarbības līgumā pat paredzētas kopīgas aktivitātes, lai sekmētu čigānu pasu atdzīšanu Latvijā, kā arī iekļaut pasu turētājus vietējās un starptautiskās sociālā atbalsta programmās.
Kā atzīmēja raidījums, ieguvējs no pasu pārdošanas ir pats Rudēvičs, kas tādējādi var apzināt arī sev labvēlīgi noskaņoto tautības pārstāvju skaitu.
Latvijas Sarkanā krusta un pašvaldību palīdzību var saņemt arī bez šīm īpašajām pasēm. Vizuāli pases ir tik līdzīgas īstajām pasēm, ka var maldināt cilvēkus, ka tas ir oficiāls valsts dokuments, ar kuru var ceļot un slēgt darījumus, ko darīt nedrīkst. Tāpat to, iespējams, var izmantot negodīgos nolūkos, pieļāva raidījums. "Nekā personīga" žurnāliste pārliecinājās, ka šādu pasi ļoti viegli varētu iemānīt kā personas apliecinošu dokumentu, piemēram, Rīgas lombardos nododot preces.