VARAM šogad neizvērsīs cīņu ar latvāņiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad tomēr nesāks aktīvu cīņu ar latvāņiem, kā tas bija plānots.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Linda Tilta, šim mērķim budžetā līdzekļi nav iedalīti, tāpēc ministrija no savas puses nekādas aktivitātes saistībā ar šīs invazīvās sugas apkarošanu neveiks.
Pagaidām nav zināms, kas notiks nākamgad, taču, visticamāk, ministrija gatavošot finansējuma pieprasījumu nākamā gada budžetā.
VARAM pērn bija aprēķinājusi, ka laikā no 2013. līdz 2015.gadam latvāņu invāzijas samazināšanai kopumā būs nepieciešami 16,5 miljoni latu, no tiem 1,5 miljoni paredzēti programmas ieviešanas administratīvajiem izdevumiem.
Ministrija gan uzsver, ka, izmantojot jebkuru no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) apkopotajām latvāņu iznīcināšanas metodēm, obligāti ir jāparedz finansējums darba turpināšanai vismaz divus līdz piecus gadus pēc kārtas. Tāpat tiekot arī izskatītas alternatīvas programmas finansēšanai, piemēram, no Eiropas Savienības programmas "Life+" un struktūrfondu līdzfinansējums 2014.-2020.gadā.
Saskaņā ar VAAD datiem pagājušā gada jūlija sākumā Latvijā ar latvāņiem bija invadētas 10 641 hektāru lielas teritorijas 98 novados un pilsētās. Dienesta mājaslapā ir publicētas mehāniskā, ķīmiskā, bioloģiskā un kombinētā latvāņu apkarošanas un ierobežošanas metodes, kuras ir plānots izmantot latvāņu apkarošanai arī turpmāk.
Aprēķināts, ka viena hektāra attīrīšana no latvāņu audzēm atkarībā no platības aizauguma pakāpes un zemes lietojuma veida izmaksā no 120 latiem par hektāru atklātās platībās, kur iespējama latvāņu iznīcināšana, izmantojot traktortehniku, līdz pat 1100 latiem par hektāru ūdensteču malās, kur latvāņu iznīcināšana notiek bez traktortehnikas vai ķīmiskiem preparātiem.
Sosnovska latvānis Latvijā ieviests mākslīgi 1948.gadā, kad tas tika atvests no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Gadu gaitā tas izpleties savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt pat četru metru augstumu.
Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojoties ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja nekavējoties sula netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.