ĀM centīsies panākt mazākas Latvijas iemaksas ANO iemaksu skalā
Ārlietu ministrija (ĀM) sarunās ar ANO dalībvalstīm plāno paust tādu Latvijas nostāju, lai panāktu mazāko iespējamo mūsu valsts iemaksas daļu ANO iemaksu skalā laika periodā no 2010. līdz 2012.gadam, to paredz nākamnedēļ valdības sēdē skatāmā informatīvā ziņojuma par ANO iemaksu skalu 2010.-2012.gadam protokollēmums.
Tā kā 2010.-2012.gadā spēkā būs jauna ANO iemaksu skala, Latvijas iemaksas lielākajā daļā starptautisko organizāciju būtiski palielināsies, iespējams, pat dubultosies.
Vairākums starptautisko organizāciju ikgadējo dalībvalstu iemaksu aprēķinos balstās uz ANO iemaksu skalu, pielāgojot to atšķirīgajam dalībvalstu skaitam konkrētajā organizācijā. Atkarībā no katras organizācijas budžeta cikla, kā arī budžeta un iemaksu skalas apstiprināšanas laika Latvijas iemaksas var pieaugt gan 2010., gan 2011., gan 2012.gadā.
ANO iemaksu skalu ar vienprātīgu lēmumu pieņem ANO Ģenerālā asambleja, un tā tradicionāli tiek pieņemta trīs gadu posmam. Šogad jau ir sākušās neformālās konsultācijas par minēto iemaksu skalu, taču būtiskākais sarunu posms notiks rudenī, kad sāksies ANO Ģenerālās asamblejas 64.sesija.
ANO iemaksu skalas aprēķināšanas pamatprincips ir "valsts spēja maksāt". Galvenā nozīme iemaksas daļas aprēķinā ir valsts nacionālā kopprodukta rādītājiem. Sākotnēji tiek noteikts, kāda ir katras valsts daļa no visas pasaules kopprodukta, un tālāk skalas aprēķināšanas formulā tiek piemērota virkne elementu un kritēriju, piemēram, iemaksas daļas minimālais slieksnis un griesti, atlaides vismazāk attīstītajām valstīm, valsts parāda koeficients un citi.
Aprēķinot ANO iemaksu skalu 2010.-2012.gadam, tiks ņemti vērā nacionālā kopprodukta statistikas dati par sešu gadu periodu, proti, no 2002. līdz 2007.gadam. Ņemot vērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību minētajā laika periodā, ir paredzams, ka mūsu valsts iemaksas apjoms būtiski pieaugs. Prognozējamā Latvijas iemaksas daļa svārstās no 0,032% līdz 0,063%.
Šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt sarunu rezultātā apstiprināmo Latvijas iemaksas daļu, taču aptuvenās prognozes liecina, ka tā varētu būt vismaz divas reizes lielāka par līdzšinējiem 0,018%, kas tika apstiprināta 2007.-2009.gada periodam.
Provizoriskie aprēķini attiecībā uz Latvijas iemaksu ANO regulārajā budžetā rāda, ka Latvijas iemaksa no 438 537 ASV dolāriem 2009.gadā varētu pieaugt līdz aptuveni vienam miljonam ASV dolāru 2010.gadā.
ANO Ģenerālās asamblejas noteikto iemaksu skalu attiecībā pret savu budžetu izmanto arī lielākā daļa ANO sistēmas un citas organizācijas - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), Pasaules Veselības organizācija (PVO), Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO), Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), Starptautiskā krimināltiesa (ICC), Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), Starptautiskā Darba organizācija (ILO), Ķīmisko ieroču aizlieguma līguma organizācija (OPCW), Vispārējā kodolizmēģinājumu aizliegumu līguma organizācija (CTBTO) un citas organizācijas.
Līdz ar to arī šajās organizācijās Latvijas iemaksu apjoms varētu dubultoties, bet ar iespējamu gada vai divu nobīdi atkarībā no katras organizācijas budžeta cikla, kā arī budžeta un iemaksu skalas apstiprināšanas laika.
Tā kā ANO iemaksu skala tiek apstiprināta, vienojoties visām 192 ANO dalībvalstīm, Latvijas iespējas individuāli ietekmēt sarunu rezultātu ir ierobežotas. Šobrīd Latvija savas intereses aizstāv un meklē sabiedrotos Eiropas Savienībā, lai rastu mūsu valstij iespējami labvēlīgāku risinājumu.
ES valstīm kā grupai, kura ANO budžetā ir lielākā maksātāja, ir vēlme nepalielināt ES kopējo iemaksu, taču šobrīd nav vienotības dalībvalstu starpā par iespējamo kopīgo ES pozīciju. Virknei jauno ES dalībvalstu, ieskaitot Latviju, iemaksu apjoms būtiski pieaugs, bet virknei veco ES valstu atkarībā no metodoloģijas tas varētu pat samazināties.