Oktobrī gaisa temperatūra Latvijā bijusi 1,7 grādus zemāka par normu

© f64

ā gada oktobrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bijusi plus 5 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 1,7 grādiem zemāka par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Šā gada oktobris ir 12.vēsākais rudens vidus mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados.

Latvijā oktobra vidējā gaisa temperatūra ir 6,6 grādi pēc Celsija skalas.

Ilggadīgie novērojumi liecina, ka vissiltākais oktobris Latvijā ir bijis 1967.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 3,3 grādus virs normas. Otrais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2006.gadā, kad gaisa temperatūra bija 2,9 grādus virs normas. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 8,7 grādi pēc Celsija skalas desmit siltāko oktobru skaitā kā devītais ierindojas pagājušā, 2008.gada, oktobris.

Savukārt visaukstākais oktobris Latvijā ir bijis 1976.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 4,5 grādus zem normas. Otrais aukstākais oktobris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru 3,7 grādus zem normas ir bijis 2002.gadā.

Vēsāks nekā parasti šā gada oktobris bija visā Latvijā, bet vislielākās novirzes no normas bija Latvijas dienvidu pusē.

Aizvadītais mēnesis Latvijā ir bijis lietains, un vidējais mēneša nokrišņu daudzums bija 113 milimetri, tādējādi šā gada oktobris ir septītais mitrākais oktobris Latvijā pēdējos 86 gados. Oktobrī nokrišņu daudzumu norma ir 66 milimetri.

Visvairāk nokrišņu oktobrī ir bijis 1974.gadā, kad to daudzums bija gandrīz 220% no normas jeb no 138 līdz 142 milimetriem. Mitrāko oktobru pirmo desmitu ar nokrišņu daudzumu 107 milimetri noslēdz 2008.gada oktobris. Savukārt vismazāk nokrišņu rudens vidus mēnesī ir bijis 1951.gadā un 1979.gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija tikai 12 līdz 13 milimetri.

Oktobrī vislielākais mēneša nokrišņu daudzums pēc to mēneša summas bijis Siguldā, bet vislielākā novirze no normas bija nokrišņu daudzumam Krāslavas novadā, savukārt vismazāk nokrišņu aizvadītajā mēnesī bija Rīgā un Kurzemes dienvidrietumos.

Aizvadītajā mēnesī Latvijā bez nokrišņiem bija tikai viena diena - 30.oktobris, savukārt visbagātākā ar nokrišņiem - kopumā 2,4 reizes vairāk par normu - bija mēneša pirmā dekāde.

Oktobrī vējš visbiežāk pūta no dienvidrietumiem un dienvidiem, kas atbilst ilggadīgajiem dominējošiem vēja virzieniem šajā mēnesī. Mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija ap 0,5 metri sekundē (m/s), tomēr oktobris nepagāja bez rudens vētrām.

Pirmajā dekādē vējš visstiprāk pūta Baltijas jūras piekrastē, kur vēja brāzmām vētras un vietām pat stipras vētras spēks bija sešās dienās no desmit, vislielāko ātrumu - 28 m/s - sasniedzot 4.oktobrī Liepājas ostā.

Brāzmās no 14 līdz 18 m/s stiprs vējš 4.oktobrī un 5.oktobrī pūta arī citviet Latvijā. Savukārt otrajā dekādē aktīva dienvidu ciklona ietekmē vējš sāka pieņemties spēkā 13.oktobrī un 14.oktobrī piekrastes rajonos, un Kurzemē vējš jau pūta ar vētras un stipras vētras spēku. Arī citur iekšzemē šajā laikā lielākoties bija vētrains, un vēja brāzmas sasniedza no 17 līdz 21 m/s.

Mēneša vēsākajās dienās vietām tika novērotas jau aukstajam gadalaikam raksturīgās parādības - sarma un apledojums. Mēneša pirmajā dekādē sešās dienās Latvijā tika novērots arī pērkona negaiss.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais