Lai gan Valsts darba inspekcija (VDI) pagājušā gada pārbaudēs uzņēmumos atklājusi nedaudz mazāk nelegāli nodarbināto, nevar uzskatīt, ka ēnstrādnieku kļuvis būtiski mazāk un ka uzņēmumi vairs nepraktizē darba tirgū plaši izplatīto sistēmu neslēgt līgumus.
Gandrīz trīs tūkstoši atklāto gadījumu, kad cilvēki ir nodarbināti nelegāli, liecina, ka salīdzinājumā ar 2011. gadu situācija nav būtiski uzlabojusies.
VDI direktors Renārs Lūsis norāda, ka pērn Darba inspekcija atklājusi nelegālās nodarbinātības faktu 841 uzņēmumā – bez rakstveida līguma tajos strādāja 2928 cilvēki. Situācija no 2011. gada pārbaudēs atklātā atšķiras vien par 30 ēnstrādniekiem – tad uzņēmumos tika atrasti 2958 nelegāli nodarbinātie. «Atklāto ēnstrādnieku skaita samazinājumu var izskaidrot ar mazāku apsekojuma skaitu. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš – 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo daudzi inspektori darbu pametuši labāk apmaksāta un mierīgāka darba dēļ,» saka R. Lūsis. Neatkarīgā rakstīja, ka nesen kāds darba devējs, kura vadītā uzņēmumā darba inspektori veica pārbaudi un kur bija aizdomas par nelegāli nodarbinātajiem, draudēja izrēķināties ar inspektoriem un centās sabojāt viņiem piederošu mobilo tālruni.
VDI, izanalizējot datus, secina, ka kopumā valstī ēnstrādnieku skaits nav vis samazinājies, bet – gluži otrādi – palielinājies, jo vienā apsekojumā darba inspekcija konstatējusi vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošo. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011. gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39. Situācijas nopietnību raksturo arī fakts, ka vairāk nekā trešdaļā apmeklēto uzņēmumu ir atklāta nelegālā nodarbinātība – tas nozīmē, ka darba inspektori katrā trešajā uzņēmumā konstatē, ka cilvēkus nodarbina bez darba līgumiem.
Visvairāk ēnstrādnieku nodarbināti būvniecībā, individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā un transporta un uzglabāšanas jomā. Būvniecībā 2012. gadā atklāti 706, individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā 415, bet transporta un uzglabāšanas sfērā 325 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. R. Lūsis uzsver, ka būvniecība jau vairākus gadus ir līderis nereģistrētās nodarbinātības jautājumā. 158 uzņēmumos konstatēti «pirmās dienas» darba līgumi, kad tos noslēdz, tiklīdz kā uzzina par pārbaudēm vai uzreiz pēc tām. Atkārtoti apsekoti 252 jeb 8,3 procenti uzņēmumu, un atkārtota personu nelegāla nodarbināšana pērn konstatēta 39 uzņēmumos.
Pagājušajā gadā pieaudzis arī darba inspekcijā saņemto iesniegumu skaits, un vairākums no tiem bija par darba tiesību pārkāpumiem. 2012. gadā izskatīti 4609 iesniegumi (2011. gadā – 4481). Visvairāk darbinieku sūdzējušies par darba algas (53 procenti no iesniegumiem) nesamaksāšanu vai nepareizu tās aprēķināšanu. Iesnieguma iesniedzēji visbiežāk strādājuši vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības jomā.
R. Lūsis uzskata, ka sodi ir bargi un pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš darba inspekcija piemērojusi lielākus sodus. Lai gan atklāts gandrīz tikpat daudz nelegālo strādnieku kā 2011. gadā, administratīvajos sodos piemērotā summa pieaugusi par 162 000 latu. Viens no iemesliem ir tas, ka ir liels to uzņēmumu skaits, kuriem uzliek atkārtotus sodus, un tad tie jau ir daudz lielāki – no 5000 līdz pat 10 000 latu. 2012. gadā par nereģistrētu nodarbinātību piemēroti sodi 1 064 468 latu apmērā. Šogad darba inspekcija plāno veikt divreiz vairāk apsekojumu.