Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām.
Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu.
Par laimi, vismaz šajā ziņā viss ir kārtībā – desmitiem Neatkarīgās lasītāju atsaucās lūgumam palīdzēt un savu iespēju robežās ziedoja naudu avārijā bojāgājušā vīra atraitnei Oksanai Backānei un viņu trīsgadīgajai meitiņai. Kopā saziedots aptuveni 300 latu, un vismaz uz brīdi atvieglota viņu dzīve. Cik nu tas vispār šajā traģiskajā situācijā iespējams. Oksana izsaka visdziļāko pateicību: «Katru reizi, kad kontā ienāk naudiņa, man ir jāraud, par katru latiņu. Grūti pat aprakstīt izjūtas, kad tev palīdz pilnīgi svešs cilvēks. Nekad mūžā nebūtu domājusi, ka nokļūšu šādā situācijā. Milzīgs paldies visiem, kas palīdz man un manam bērniņam tik grūtā brīdī!»
Diemžēl nesavtīgo palīgu vidū nav kompānijas ERGO, kuras pakalpojumus bija izvēlējies bojāgājušais. Pagaidām tā apņēmusies kompensēt vien ķermeņa transportēšanu uz Latviju un bēru izdevumus. Pabalsts bez apgādnieka palikušajai meitenītei Milanai, visticamāk, ies secen, jo, strādājot nelegāli Zviedrijā, viņas tēvs sociālās iemaksas neveica.
Jāatgādina, ka naudu nesaņems arī otra cietušā (bet izdzīvojušā) latvieša ģimene, jo viņš sadursmes brīdī bijis pie stūres. Tādējādi lauvas tiesa no izmaksai rezervētajiem 280 000 latu ārstēs trešās avārijā cietušās – zviedrietes un viņas ģimenes – bēdas. Apdrošinātāja pārstāvis Ivars Vismanis šādam akcentam iebilst – atlīdzību aprēķināšanā cietušo cilvēku tautība netiek vērtēta. Taču vienlaikus viņš apstiprina sākotnēji kompānijas noklusēto faktu: «Šā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā patiešām lielāko daļu veido zaudējumu atlīdzības par izdzīvojušo cietušo sievieti. Ārvalstīs ir dārgākas ārstēšanās izmaksas, bet apdrošinātājs sedz izmaksas arī slimnīcai un neatliekamajai palīdzībai par ārstēšanu, transportēšanu u. tml. Tāpat šai sievietei tiek atlīdzināti negūtie ieņēmumi par darba nespēju, kas šajā gadījumā, ņemot vērā algas apmērus un valsts pabalstus Zviedrijā, ir daudz lielākas izmaksas.»
Zviedrija tātad savus pilsoņus aizstāv vairāk un labāk nekā Latvija savējos. LAMB prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka šī netaisnība jālabo un vismaz attiecībā uz meža zvēriem OCTA likums jāgroza. Skeptiskāk noskaņots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs – tā pārstāvis Gints Lazdiņš skaidro, ka ikviens papildus apdrošināts risks sadārdzinās polises. Turklāt jautājums neesot tikai par alni – pēc būtības arī bedru un lāsteku izraisītos zaudējumos šoferis nav vainojams. Tomēr LAMB šīs lietas nošķir – runa taču nav par bedru sabojātiem dzelžiem. Ja mašīnas salonā caur vējstiklu iegāžas pustonnu smags meža zvērs, runa ir par cilvēku veselību un dzīvību.