Tiesībsargs Juris Jansons ir sagatavojis ziņojumu ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) par strādājošo tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, tajā norādot, ka minimālā alga pēc nodokļu nomaksas nedrīkstētu būt zemāka par iztikas minimumu, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tiesībsargs aicina valdību nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, saņemt tādu ienākumu, kas sasniedz vismaz Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza apmēru.
LETA jau ziņoja, ka decembrī iztikas minimuma rādītājs salīdzinājumā ar novembri ir nedaudz samazinājies - pagājušajā mēnesī iztikas minimums bija 177,01 lats salīdzinājumā ar 177,19 latiem novembrī.
Tiesībsargs ziņojumā premjeram norāda, ka Tiesībsarga birojā konstatēts, ka aizvien biežāk iesniegumi tiek saņemti nevis no īpaši aizsargājamām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem, personām ar invaliditāti vai ilgstoši bez darba palikušajiem, bet arī no strādājošajiem. "Pamatā iedzīvotāji man uzdod vienu jautājumu - kā Latvijā izdzīvot ar ienākumu no valdības noteiktās minimālās darba algas? Bieži vien šo iedzīvotāju ienākums ir par pāris latiem lielāks, lai tie atbilstu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, līdz ar to arī sociālā palīdzība no pašvaldības tiem tiek liegta. Turklāt iedzīvotāji norāda, ka situācija, kurā strādājošam, darbspējīgam iedzīvotājam jālūdz palīdzība minimālo ikdienas vajadzību nodrošināšanai, ir bezcerīga, pazemojoša un cilvēka cieņu aizskaroša," norāda Jansons.
Viņš arī klāsta, ka 2011.gadā, valdībai apstiprinot koncepciju, ir izvēlēts Labklājības ministrijas piedāvātais variants minimālās algas noteikšanai, kurā minimālā alga netiek piesaistīta konkrētiem makroekonomiskiem un citiem rādītājiem, bet tās iespējamās izmaiņas tiek vērtētas pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem.
"Uzskatu, ka šāds risinājums, iespējams, bija pieļaujams ekonomiskās krīzes apstākļos. Tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd ir vērojama ekonomikas izaugsme, un to, ka valdības lēmums par minimālās algas lielumu lielā mērā ir politiska izšķiršanās, uzskatu, ka valdībai nekavējoties ir jāpārskata koncepcijā noteiktie minimālās algas noteikšanas pamatprincipi. Manā ieskatā sociāli taisnīgāks un iedzīvotāju interesēm atbilstošāks ir Labklājības ministrijas piedāvātais Koncepcijā minētais 3. variants, proti, minimālā alga tiek paaugstināta tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniedz 100 procentu no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības," uzsver tiesībsargs.
Kā norādīja Siliņa, no tiesībsarga viedokļa ir vienalga, kādus risinājumus valdība šajā gadījumā piedāvā - palielina minimālo darba algu, samazina nodokļus, piemēro nodokļu atvieglojumus vai meklē citus risinājumus.
Runājot par to, ka vairāki nozares pārstāvji un atsevišķi politiķi izsakās, ka minimālās algas pacelšana sagraus ekonomiku, jo mazkvalificētam darbaspēkam būs jāmaksā vairāk vai arī tas jāatlaiž, Jansons akcentē :"ja mazkvalificētajiem un mazatalgotajiem darbiniekiem ir tik liela ietekme uz uzņēmējdarbību un valsts ekonomiku, tad šeit rodas jautājums: kas tad ir tas bizness un kāda ir tā attīstība, ja biznesu veido uz mazkvalificētu un mazatalgotu darbinieku pleciem?".
"Ja jautājumu par taisnīgu atalgojumu nerisinās tagad, tad sociālā nevienlīdzība turpināsies - mazkvalificētam darbiniekam izrauties no nabadzības riska būs teju neiespējami, jo viņa ienākumi neļaus kļūt par kvalificētu darbinieku. Tā veidosies apburtais loks. Taisnīgs atalgojums ir nevis ekonomikas grāvējs, bet gan stabilitātes un ilgtspējas pamats," uzsver Jansons.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. "Ir nepārprotami skaidrs, ka valdība zina, kādam jābūt valsts noteiktās minimālās darba algas apmēram. Bet tā vietā, lai palielinātu šobrīd noteikto apmēru no 200 latiem uz vismaz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju," uzsver tiesībsargs.
Tāpat Jansons ziņojumā starptautiskajiem partneriem par nabadzības risku Latvijā norāda, ka, neskatoties uz Latvijas valdības paziņojumiem par tautsaimniecības strauju atveseļošanos un ekonomikas rādītāju uzlabošanos, sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.
Dati liecinot, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, bet, gluži pretēji, turpina pieaugt. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40% Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar "Eurostat" datiem Eiropas Savienībā (ES) vidēji dalībvalstu valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 29,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas valdība šim mērķim novirza tikai 17,8%, kas ir otrais zemākais rādītājs dalībvalstu vidū.