Atstādinātā SIVA direktore: mēs neesam zaguši
«Mūs vaino vairāk nekā 300 000 latu izkrāpšanā, bet tas ir absurds! Ar dokumentiem, piemēram, čekiem, var pierādīt, ka šāda nauda no klientiem nav ne paņemta un ielikta darbinieku kabatās, ne arī zagta vai izkrāpta. Labklājības ministrija, ja patiesi to vēlētos, pēc visiem pieejamajiem dokumentiem to var konstatēt,» sarunā ar Neatkarīgo saka atstādinātā Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktore Regīna Simsone.
Viņa pauž sašutumu pēc Neatkarīgajā publicētā raksta, kurā disciplinārlietas izmeklētājs no Labklājības ministrijas (LM) Māris Knoks izsaka viedokli, ka izmeklēšana, visticamāk, nedos atbildi, kur palikusi, pazudusi un vai vispār bijusi šī nauda. Skaļie paziņojumi, pirms vēl noskaidroti lietas apstākļi, ka 306 000 latu, iespējams, izkrāpti, bet nevēlēšanās, piemēram, lietas apstākļus uzticēt arī neatkarīgam revidentam R. Simsoni vedina domāt, ka tas no politiskās nozares vadības ir apzināts solis, lai piespiestu viņu aiziet no darba.
SIVA notiek cilvēku ar invaliditāti sociālā un profesionālā rehabilitācija. Neatkarīgā rakstīja, ka 2012. gada rudenī LM sasauca steidzamu preses konferenci, kurā paziņoja, ka atklājušies pārkāpumi un pret vadību ierosinātas disciplinārlietas. Pēc LM sniegtās informācijas, iespējams, veiktas nelikumīgas darbības ar čekiem, lai piesavinātos vairākus simtus tūkstošus latu.
Disciplinārlietas izmeklētājs M. Knoks Neatkarīgajai sacīja, ka rezultātā nemaz nebūs iespējams pateikt, vai tiešām šī nauda iekasēta un kur tā palikusi. «Par 200 procentiem esmu pārliecināts, ka pati aģentūra nevar pateikt, kas ar to naudu noticis,» tā Neatkarīgajai teica M. Knoks. Taču R. Simsone stāsta ko citu un noraida apvainojumus zagšanā. «Visa dokumentācija, čeki ir izpētāmi, un ir redzams, kas ir noticis. Vēl vairāk – es vēlos uzsvērt – ja čeki ir bijuši anulēti, tad no cilvēkiem šī nauda nav paņemta. Iekasēts ir tikai tas, par ko cilvēkiem bijis jāmaksā,» uzsver R. Simsone. Pilnīgi visu viņa paskaidrojusi arī LM, bet, «visticamāk, nav vēlmes noskaidrot patiesību, bet darīt visu, lai tas, kas sākotnēji skaļi paziņots, piepildītos». Stāsts sākas ar to, ka pagājušajā gadā atklājās 13 000 latu zādzība – kāda darbiniece nozagusi naudu. To atklājuši paši SIVA darbinieki, un, tā kā viņa atzinusies (sākotnēji teikusi, ka nauda bijusi nepieciešama ortopēdiskajiem apaviem) un solījusi visu atmaksāt, policija nav saukta. Pārbaudīt šo lietu 2012. gada rudenī ieradās LM grāmatveži un ieraudzīja anulētos čekus. «To mēs arī nekad neesam slēpuši,» uzsver R. Simsone. 2011. gadā SIVA bijušas ap 8000 kases operācijas un 126 no tām pieļautas kļūdas, piemēram, dzimšanas datums ir iedrukāts analīžu koda vietā, kas pārtapis par pakalpojuma cenu – 90 819 latiem. «Protams, klients nav maksājis šo summu! Un neviens no viņa šo naudu nav varējis piesavināties. Šī kļūda momentā tika labota jau čekā, un cilvēkam bija jāmaksā tikai noteiktā summa,» skaidro R. Simsone. Vai cits piemērs – pusgada mācību vietā iesists rēķins par pieciem gadiem, anulēts, kļūda acīmredzama, jo neviens nemaksā par pieciem mācību gadiem. Čeki ir anulēti arī tāpēc, ka cilvēks pēkšņi vēlējies maksāt ar karti vai arī mainījis pakalpojuma apjomu.
Saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem vairākos gadījumos sastādīti akti, bet citos tādi nav bijuši nepieciešami, jo gala čeks izsists par pareizo summu. «Es pilnīgi skaidri varu teikt, ka naudas summa, ko sarēķinājusi pēc anulētajiem čekiem ministrija, nav iekasēta, līdz ar to nevar būt nozagta,» saka R. Simsone. Viņa vēlējusies, lai visus grāmatvedības dokumentus pārbauda neatkarīgi revidenti, taču LM nav piekritusi. «Ja viss sākumā notika tik strauji, neļaujot man paskaidrot, bet uzreiz visai Latvijai izziņojot, ka notikusi šāda zādzība, tad mērķis ir mani atbrīvot no darba un parādīt, cik labi tagad ministrija strādā,» spriež R. Simsone. Viņa atzīst, ka kļūdas ir darba organizācijā: «Krīzes laikā finansējumu samazināja par miljonu latu un uzdeva attīstīt maksas pakalpojumus. Samazinot štatus, mēs samazinājām administrāciju, tostarp administratoru, juristu, auditoru skaitu. Iespējams, ja pie kases strādātu divi cilvēki – viens ar naudu, otrs ar klientiem – cilvēki ir dažādi, vēlas aprunāties, ne vienmēr saprot, kas jādara, pēc smagām slimībām –, tad šādu kļūdu ar čekiem būtu mazāk. Bet paziņojumi par naudas izkrāpšanu ir apmelojumi.