Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Jānis Siksnis noteikti iebilst pret Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) virzīto jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Viņš uzskata, ka tā izvirza nereālus mērķus.
Šobrīd nozarē ļoti trūkst naudas, tāpēc lielu plānu kalšana par mediju apvienošanu par lielām summām nešķiet adekvāta.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura turpina skatīt jaunā sabiedriskā medija koncepciju, gan deputāti, gan nozares eksperti neslēpa savu kritisko attieksmi pret neskaidrajiem finansiālajiem aprēķiniem: dokumentā minētas dažādas summas un daļa izdevumu pat nav uzrādīti. «Visu sarēķinot, iznāca, ka kopumā koncepcijas realizēšanai piecu gadu laikā būs vajadzīgi 152 miljoni latu,» lēsa J. Siksnis, uzsverot, ka nav skaidrs, vai tik milzīgas summas valsts varēs atļauties. Ja tādas naudas nav, kāda gan jēga steigties ar jauna medija izveidi. Neviens jau neiebilstot pret investīcijām, bet ir jāzina reāla nauda, ar ko var rēķināties LR un Latvijas Televīzija (LTV), pauda J. Siksnis. LR ģenerāldirektors pieļāva, ka abi mediji varētu turpināt strādāt jau esošajā modelī, jo viņam pilnīgi noteikti neesot pārliecības, ka jaunais modelis būtu labāks par esošo. Ja tomēr koncepciju izlemj īstenot, tad vispirms jāizveido sabiedriskā medija padome, kas tad izvērtētu šāda apvienotā medija sabiedrisko labumu, nepieciešamību piemērot mediju nodokli, īstenot Zaķusalas centra rekonstrukciju un citus jautājumus, bet par apvienošanos lemt pašās beigās. «Šobrīd nozarē ir totāls naudas trūkums, un fakts par apvienošanos kā vienīgo glābiņu ir mazāk nozīmīgs jautājums,» uzsvēra J. Siksnis, kuram šaubas radot ne tikai finanses, bet arī jaunā medija saturs, kas pēc vienota ziņu dienesta izveides varētu novest pie ļoti lielas informācijas unifikācijas. «Mēs veiksmīgi izgājām krīzei cauri tieši tāpēc, ka saglabājām radio kanālu neatkarību,» norādīja LR ģenerāldirektors. Tikpat hipotētiski viņam izskatoties arī citi koncepcijas uzstādījumi, piemēram, attiecībā uz interneta portālu, kas NEPLP atbalstītajā modelī ļaušot ietaupīt, bet citos variantos ne.
Arī citi klātesošie neslēpa skepsi, atgādinot, ka NEPLP joprojām nav sniegusi informāciju par trim attīstības modeļiem un katra finansiālajiem plusiem un mīnusiem. «Joprojām nav pārliecības, ka NEPLP piedāvātais modelis ir vienīgā alternatīva,» pauda deputāte Daina Kazāka (Reformu partija). Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) neslēpa: kamēr nav zināms, cik naudas būs šim projektam, viņš esot ļoti skeptisks par tā lietderību.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, apstrīdot LR ģenerāldirektora teikto, pauda, ka tāda nostāja esot ceļš uz nekurieni. NEPLP esot deleģēta izstrādāt dokumentu, un tā izvērtējusi visu, piedāvājot šo modeli, kas paredz LR un Latvijas Televīzijas apvienošanos, bet nu visi to tikai kritizējot. Iespējams, ka koncepcija izskatoties pārāk optimistiska, taču, ja sabiedrisko mediju gribot saglabāt un atgūt tam reitingus, tad reformas ir vajadzīgas. Lai tās īstenotu, būšot jāiegulda līdzekļi – gan Zaķusalas telecentra rekonstrukcijā, gan LR un LTV attīstībā.