Lai sekmīgi apkarotu vardarbīgu ekstrēmismu, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ir cieši jāsadarbojas ar visu sabiedrību, šodien Briselē notiekošajā augsta līmeņa konferencē par vardarbīga ekstrēmisma novēršanu sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Kozlovskis uzsvēra, ka vardarbīgu ekstrēmismu nevar sagraut tikai ar drošības un tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību. Ir nepieciešama policijas darbinieku, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu tālāka apmācība naida noziegumu novēršanā un apkarošanā, vienlaikus jāturpina sabiedrības izglītošanas darbs, jo tam ir būtiska loma prevencijā.
"Cieši sadarbojoties, šajā uzdevumā jāpiedalās tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, rīcībpolitikas veidotājiem, juristiem, izglītības iestādēm un vecākiem, kā arī sabiedrisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem," pārliecināts Kozlovskis.
Kā ziņots, Kozlovskis un Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane šodien Briselē piedalās Eiropas Komisijas rīkotā augsta līmeņa konferencē, kas veltīta vardarbīga ekstrēmisma novēršanas jautājumiem.
Kā aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele, konferencē tiek diskutēts par to, kā novērst vardarbīga ekstrēmisma draudus Eiropas iedzīvotāju vidū, šajā aspektā īpašu uzmanību pievēršot komunikācijas, tostarp interneta saziņas jautājumiem.
Lai kopīgi apspriestu ekspertu sagatavotos ieteikumus rīcībai pret vardarbīgu ekstrēmismu, konferencē pulcējušies nozarē strādājošie, akadēmisko aprindu un atbildīgo iestāžu pārstāvji no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp atbildīgās jomas ministri no Beļģijas, Kipras, Francijas, Īrijas, Itālijas, Norvēģijas un Zviedrijas.
Kozlovskis atzīst, ka vardarbīgais ekstrēmisms ir viens no lielākajiem draudiem ES pilsoņu drošībai. "Prakses analīze liecina, ka radikalizācija ir izteikta pusaudžu vecumā un tajā aizvien lielāku lomu ieņem internets, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš šīs informatīvās vides izpētei un uzraudzībai," komentē Latvijas iekšlietu ministrs.
Konference tiek rīkota, lai uzlabotu ES dalībvalstu sadarbību cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī lai sekmētu dalībvalstu centienus izveidot saliedētāku sabiedrību.