No šā gada 1.aprīļa pasē atkal tiks norādīta dokumenta turētāja tautība, ja persona pati to vēlēsies.To paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi "Personu apliecinošu dokumentu noteikumos", kurus Iekšlietu ministrija (IeM) bija sagatavojusi, izpildot pērn novembra beigās doto Ministru kabineta uzdevumu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) valdības sēdē pauda viedokli, ka tehnikas iegāde neprasīs tik ilgu laiku, un izteica vēlmi, lai iespēja drukāt tautību pasē ir nevis no 1.aprīļa, kā tas plānots, bet ātrāk, piemēram, no 1.marta. Viņaprāt, 1.aprīlis ir neadekvāts laiks, jo par tautības ierakstu tika runāts jau pērn.
Tomēr Iekšlietu ministrijas speciālists sēdē skaidroja, ka drukas iekārtas ir specifiskas un par tām jāveic iepirkums, kas prasīs laiku. Pēc viņa teiktā, ir iespējams sākt drukāt tautības norādi pasē jau agrāk, taču tad nebūs iespējams nodrošināt pasu izsniegšanu iedzīvotājiem apsolītajā laikā. Tā neesot tehnika, ko var "nopirkt uz katra stūra", un 1.aprīlis esot termiņš, darot visu pēc labākās sirdsapziņas.
Bordāns nevēlējās balsot par šādu redakciju, tāpēc tika fiksēts viņa īpašais viedoklis. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars arī uzskata, ka iespēju ierakstīt tautību pasē varētu atjaunot ātrāk, tāpēc šo jautājumu varētu rosināt atkārtoti pārrunāt koalīcijas padomes sēdē. Pēc Dzintara domām, tik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, ja tas būtu absolūts jauninājums, taču tā nav, līdz ar to tā esot "atrunāšanās un nevēlēšanās" ātrāk atjaunot iespēju ierakstīt pasē tautību.
Valdība arī vienojās, ka tiks skaidrāk norādītas iespējas iegūt ierakstu arī visiem tiem iedzīvotājiem, kas pasi saņēmuši pēc pagājušā gada 1.aprīļa bez tautības ieraksta.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes atzina, ka šāds lēmums pieņemts, jo ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis par vēlmi ierakstīt savā pasē tautību. Vaicāts, vai šāds lēmums pieņemts sabiedrības spiediena rezultātā, viņš atzina, ka tā arī varētu teikt. "Pietiekami liels iedzīvotāju skaits vēlas izdarīt tautības ierakstu, un kāpēc lai to liegtu," noteica valdības vadītājs.
Kā ziņots, pagājušā gada 15.novembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības izstrādātos un arī atsevišķu "Vienotības", Reformu partijas, Zaļo un zemnieku savienības un neatkarīgo deputātu atbalstītos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz atjaunot iespēju pasē ierakstīt tautību.
Pēc tam, 27.novembrī, valdība uzdeva IeM sagatavot un līdz šā gada 1.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus "Personu apliecinošu dokumentu noteikumos", paredzot, ka pēc personas pašas vēlēšanās pasē tiek iekļauta informācija par tās tautību.