Rīgā Sociālo dienestu vidēji visbiežāk apmeklē gados jauna sieviete ar vidējo izglītību, bet bez darba. Ienākumi viņas ģimenē ir līdz 50 latiem uz ģimenes locekli.
Ja nabadzības riskam pakļautajiem cilvēkiem no kaut kā ir jāatsakās naudas trūkuma dēļ, vispirms tas ir zobārsts un jaunas drēbes, bet tam seko arī nespēja samaksāt rēķinus, iegādāties pilnvērtīgu pārtiku un nepieciešamos medikamentus.
Pie šādiem secinājumiem nonācis Rīgas domes Labklājības departaments, analizējot pētījuma datus par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem (pētījumu Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros veicis TNS 2012. gada rudenī).
Pētījumā aptaujāti Rīgas sociālā dienesta klienti – ģimenes ar bērniem un aprūpējamiem, ar ko arī ir izskaidrojams augstais sieviešu skaits starp aptaujātajiem – kopumā 83 procenti, un vidējais vecums no 30 līdz 39 gadiem. Aptauja rāda, ka 65 procentiem šā dienesta apmeklētāju ir vidējā izglītība, pamata izglītība ir 20, augstākā – 15 procentiem aptaujāto. Lielākā daļa šo cilvēku pašlaik ir bezdarbnieki, kuri meklē darbu, bet piektā daļa – mājsaimnieces. Tomēr tikpat daudz – 20 procenti – sociālajam riskam pakļauto strādā algotu darbu.
Vidējie Sociālā dienesta apmeklētāju ienākumi ir ļoti niecīgi – 35 procentiem tie ir tikai 50 vai pat mazāk latu mēnesī uz vienu cilvēku ģimenē, savukārt 37 procentiem iedzīvotāju jāiztiek ar 50 līdz 100 latiem mēnesī. Tiesa, trešdaļai iedzīvotāju ir simt un vairāk latu uz vienu cilvēku ģimenē, taču arī šie ienākumi ir pārāk mazi, lai varētu iztikt bez pašvaldības atbalsta.
Ja būtu jāveido Rīgas Sociālā dienesta apmeklētāja portrets, tā būtu sieviete vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kura dzīvo privātā vai īrētā dzīvoklī; ar vidējo izglītību, bez darba vai mājsaimniece, kuras ienākumi ir līdz 50 latiem uz vienu ģimenes locekli. Sociālā dienesta apmeklētāji aptaujā atzinuši, ka zupas virtuves apmeklē reti, bet par būtisku iztikas līdzekli uzskata trūcīgo pārtikas pakas. Pārsvarā savu veselību vērtē kā vidēju, bieži sūdzas par galvas un muguras sāpēm, bezmiegu un zobu sāpēm. Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta veselību ietekmējošiem faktoriem. «Lai gan zobu sāpes ir regulāras, zobārsts ir pirmais, no kā cilvēki atsakās finansiālu iemeslu dēļ,» pētījuma rezultātus komentē Labklājības departamenta speciāliste Nikola Tilgale. Aptauja rāda, ka 50 procentiem Sociālā dienesta klientu trūkst viens līdz pieci zobi, bet 17 procentiem – septiņi līdz desmit zobi. Naudas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc mutē trūkstošie zobi nav aizstāti ar implantiem (aptaujā cilvēkiem taujāts, vai ir gājuši pie zobārsta runāt par zobu aizstāšanu ar protēzēm vai implantiem).
Lielākā daļa aptaujāto – 78 procenti – atzinuši, ka ir grūtības atdot parādus, kredīti ir vairāk nekā piektdaļai Rīgas Sociālā dienesta klientu. Lai gan finansiālu iemeslu dēļ sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jāatsakās arī no apģērba un rēķinu nomaksas, pieaugušie ģimenes locekļi vidēji dienā izsmēķē vairāk nekā desmit cigaretes, lieto alkoholu divas reizes nedēļā un vienā reizē izder litru šampanieša vai vīna (aptaujā parādās, ka tiek lietoti arī stiprie dzērieni, kā arī alus un sidrs).
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju mēnesī ir 213 lati, pilsētās – 229, bet laukos – 177 lati. Iedzīvotāju ienākumos būtiska loma ir sociālajiem pabalstiem – tā ir trešā daļa no visas saņemtās summas mēnesī.