Latvijas nācija ir atkal jāmobilizē jaunam darba cēlienam, šodien Tautas partijas (TP) kongresā uzsvēra tās dibinātājs Andris Šķēle.
Viņš arī norādīja, ka cilvēkus var motivēt darbam, ja tie redz tam jēgu - jēgu dzīvot Latvijā, strādāt, maksāt nodokļus, laist bērnus pasaulē, krāt pensijai un arī saviem mazbērniem. Kad tam zūd jēga, zūd arī vēlme sevi šeit pilnveidot un attīstīt. Tad bezcerība un izmisums kļūst par ikdienas pavadoņiem. Brauc prom no Latvijas vairs ne peļņā, bet aizbrauc ar visu ģimeni, sacīja Šķēle.
Pēc viņa domām, milzu atbildība par pašreizējo sabiedrības emocionālo stāvokli jāuzņemas politiķiem. Pagājušā gada nogalē kā auksta ūdens šalts nāca politiķu bezrisinājuma vēstījums par kritienu bezdibenī. Šovasar, pirms pašvaldību vēlēšanām, premjers teica, ka krīzes zemākais punkts esot sasniegts. Taču ticība tam zuda, kad šāds pats apgalvojums sekoja pēc mēneša, pēc trim un pēc pieciem, sacīja Šķēle.
"Kļuva skaidrs, ka šo valdību vada ekonomikas apskatnieks, nevis valsts līderis," teica Šķēle. Viņš arī norādīja, ka Latvija ir valsts, kurā bezcerības pārņemtu cilvēku kļūst arvien vairāk. Latvijas politiķi ir iemācījušies vārdiem mainīt pat jēgu. Tā, piemēram, pēc Šķēles teiktā, primitīva budžeta apcirpšana saucas "konsolidācija". Skolu un slimnīcu slēgšana saucas par "optimizāciju". Divu departamentu apvienošana ministrijā kļūst par "strukturālu reformu". "Ja politiķi nav gatavi runāt patiesiem vārdiem, jēgpilnu darbu tur nesagaidīt," uzsvēra Šķēle.
Viņš arī apgalvoja, ka, nevienam neprasot, Latvijas suverēnās tiesības pašai noteikt savu naudas politiku, tika deleģētas ārvalstu finanšu haizivīm. Tas nozīmē, ka nav piemēra pasaulē, kad kādai valstij būtu izdevies saglabāt spēju realizēt pašai savu naudas politiku, ja tā ir izvēlējusies fiksēt valūtas kursu un vienlaicīgi atļāvusi pilnīgi brīvu kapitāla plūsmu. Kapitāls līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), bija izraudzījis mūsu valsti par jaunu, neapgūtu teritoriju, kurā noteikumus naudas tirgum viņi var diktēt paši. Latvija tika apbērta ar eirokredītu masu. Pat valsts izaugsme tika pakārtota komerckredītu apgūšanas tempam, bet varēja nojaust, ka, privātā sektora parādam augot, tas pārsniegs gan valsts budžeta, gan valsts kopprodukta apmērus. Pēc Šķēles teiktā, tā ir "bezatbildīga nolaidība".
TP dibinātājs arī norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras proporcijas ir atbilstošas ES vidējam līmenim. Tas neprasa īpašus pasākumus kādu pārlieku risku novēršanai. "Bet šobrīd jākonstatē, ka valdība fiskālo mērķu vadīta nodokļu politikas jomā pati rada milzīgus riskus. Nav neviena būtiska nodokļu likuma, kurš šodien nebūtu "atvērts". Pie tam "atvērts" normu ieviešanai, kuras turpinās pazemināt cilvēku līmeni, sadārdzinās ražošanu un mazinās konkurētspēju," pauda Šķēle.
Savā uzrunā Šķēle arī apgalvoja, ka šobrīd liela daļa Latvijas pilsoņu savu viedokli vairs neveido paši. Viņi faktiski to pērk avīžu slejās un televīzijas "dzeltenajās reportāžās, kas pilnīgi nomākušas nopietnāku analīzi," sacīja Šķēle, uzsverot, ka lielākā daļa indivīdu nesaprot, ka viedokli viņiem iepotē, nomācot pašu spēju patstāvīgi spriest un domāt.
Pēc Šķēles teiktā, Latvijas elitei atbildība par valsts kopīgu mērķu izpratni nav bijusi dienaskārtības jautājums. Politiskā elite par to iedomājas tikai vēlēšanu kontekstā, ejot pie tautas pēc mandāta. Savukārt pērējā elites daļa izsmej šos mandāta lūdzējus par it kā amorāli pavadīto iepriekšējo dzīves posmu. "Nepastāvot pilsoņu vairākuma akceptētai valsts attīstības vīzijai, šādās milzu krīzēs var pat pašu valsti pazaudēt," norādīja Šķēle.
Viņš aicināja uzņemties atbildību par savu darbu, par līdzcilvēkiem. "Tikai tā mēs spēsim atgriezt latviešiem pašapziņu, tikai tā mēs spēsim izveidot Latviju par valsti, kuras neatkarība ir patiesa un neapšaubāma," teica Šķēle. Viņš aicināja veidot Latviju par izcilu valsti, "tik izcilu, ka, ignorējot mūs kā mazu valsti, nevarēs ignorēt mūsu izcilību".
Šķēles kritiku izpelnījās arī "ārzemju eksperti, kas "rāja un pēra" nepieredzējušās valdības kā tādus pusaugu oficiantus". ES labklājību raksturojošie lielumi ir jāspēj sasniegt ātrāk. "Tak, oficianti, servējiet ātrāk!" ironizēja Šķēle.
Pēc viņa teiktā, prasības dalīt vēl nenopelnīto bija milzīgas. Vienlaikus ar to izpildvaras tiesības realizēt varu tika nepārtraukti mazinātas. Sistemātiski tika samazināta valdības ietekme pār procesiem, par kuriem politiķiem bija tiešā veidā jāatbild tautas priekšā. Daļēji neatkarīgas vai pilnīgi neatkarīgas institūcijas statuss kļuva iekārojams jebkuram kaut cik nozīmīgam ierēdņu kantorim, teica politiķis.
"Daudzo izpildvaras institūciju, dažādu komisiju un biroju padotība valdībai ir tai funkcionāli piekritīga," norādīja Šķēle. Viņš uzsvēra, ka ir jāatjauno izpildvaras vertikāle un atbildība. Viņaprāt, vara bez tiesībām ir varas parodija, politiska klaunāde. Tā vietā, lai samērotu izpildvaras atbildību ar tiesībām, "Latvijā spēlējas ar populisma pilnām demokrātijas spēlītēm".
"Mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kurā notiek atklātas Ministru kabineta sēdes, mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kur parlamentārā demokrātijā vēlētājiem ir ļauts atsaukt savu parlamentu," teica politiķis. "Kāpēc tādos brīžos, kad parodijas ir jāpārtrauc, mūsu intelektuāļi izdabā pūlim un populistiem?" jautāja Šķēle. Tie nevis izmanto savu autoritāti un zināšanas par demokrātiju, bet faktiski ir uz vienu roku ar valsts pamatu grāvējiem. Linča tiesas un paraugprāvu pieprasījums preses slejās, pēc Šķēles teiktā, slēpj sevī biedējošu tukšumu arī daudzo ceturtās varas pārstāvju izpratnē par tās atbildību demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības izaugsmē.
Lai Latvija kļūtu par izcilu mazas nācijas labāko piemēru, pēc Šķēles domām, ir jāpaveic pieci lieli darbi - jāatjauno tautas izaugsme, jāattīsta ražošana, jānodrošina saprātīga enerģijas apgāde, jāspēj pārvaldīt savas valsts finanses un jāsakārto valsts pārvalde.
"Ja 2010.gada un nākamo gadu budžeti būs balstīti nepareizos pieņēmumos vai politiska izdevīguma melos, Latvijā labklājību neuzcelsim," apgalvoja Šķēle. Pēc viņa domām, ir nevis jāizspiež pēdējais lats no uzņēmumiem, bet gan lati jāvairo ar ātrāku naudas apriti.
Pēc Šķēles domām, daudz pareizāk un pašapzinīgāk būtu Latvijai kļūt par vislabvēlīgāko zemi ES nodokļu ziņā, lai Latvija kaut par 0,5% būtu pievilcīgāka nekā tuvākais konkurents.
Šķēle arī rosināja uz terminētu periodu, piemēram, pieciem gadiem, izveidot viegli lietojami sistēmu mikrouzņēmumiem. "Ja ģimene pati var sevi nodarbināt un dot darbu vēl vienam, diviem cilvēkiem, ja šāda mikrouzņēmuma apgrozījums gadā uz cilvēku nepārsniedz 5000 latu, ļausim viņiem strādāt. Lai nav [Valsts ieņēmumu dienesta] VID bezjēdzīgās pārbaudes, lai statistikas absurdās atskaites nav jāpilda, lai nav uzņēmuma un iedzīvotāja ienākuma nodoklis valsts budžetā jāmaksā, lai nav jāiepazīst desmitiem ierēdņu", sacīja Šķēle.
Viņš arī norādīja, ka jau tagad ir jābūt apņēmības pilniem nākamajos piecos, septiņos gados atdot visus valsts parādus un atgūt neatkarību. "Jātiek ārā no faktiska parādu cietuma, kurā Latvija ir un kurā par sargu pielīgts [Starptautiskais Valūtas fonds] SVF," uzsvēra Šķēle.
TP līderis arī pauda, ka, būdams Ministru prezidents, mācētu izveidot sabalansētu jau 2011.gada budžetu. Viņaprāt, jāpārskata ES naudas izlietojums, ir svarīga maksimāla līdzekļu novirzīšana infrastruktūras investīcijām. "Ja nebūs ceļu, ostu, lidostu, energoapgādes un dzelzceļa, kurš gan gribēs ražošanu attīstīt," jautāja Šķēle.
Esošo finanšu stabilizācijas programmu Šķēle nosauca par "finanšu lobija apkalpošanas programmu". Šī slikto kredītu lēnā uzsūkšanas taktika, pēc viņa domām, ilgi indēs Latvijas tautsaimniecību. Kamēr bankas nebūs iztīrījušas savus sliktos kredītus, Latvijas tautsaimniecība būs kā inficēta, salīdzināja Šķēle.
Vienošanās ar SVF nesatur tautsaimniecības izaugsmi stimulējošus pasākumus. Šī vienošanās ir neveiksme, ja uz to skatās pašcieņas pilns Latvijas tautsaimnieks, bet tā ir izdevīga, ja uz to skatās skandināvu bankas pārstāvis, teica Šķēle.
Šodien savā uzrunā TP dibinātājs atzina, ka ir "kļuvis skeptisks" par lata devalvācijas ātru efektu. Viņaprāt, Latvijai "nevajadzētu arī sapņot" par eirozonu, kamēr neatgūsies tautsaimniecība un kamēr nesakārtos valsts finanses. Naudas daudzums tautsaimniecībā ir katastrofāli nepietiekams, tās aprite ir palēninājusies. Šķēle norādīja, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā varētu veicināt lielāku patēriņu. Budžets un cilvēki būtu ieguvēji.
Šķēle norādīja, ka TP ir jāpalīdz arī koalīcijas partneriem atgūt pašapziņu. "Mums jāpalīdz Ministru prezidentam [Valdim] Dombrovskim iet tālāk un neiekrist aizā pat, ja viņa izvēlētais ceļš nav taisnākais un ātrākais ceļš uz pārticību," teica TP politiķis.
Šķēle arī aicināja TP biedrus pašvaldībās palīdzēt trūkumā nonākušajiem. "Šoziem Latvijā vairs neviens nedrīkst nosalt uz ielas, neviens nedrīkstētu palikt bez pārtikas, jāpalīdz katrai izmisuma situācijā nonākušai ģimenei," sacīja TP dibinātājs.