Vērtēs ieceri par stingrākiem smēķēšanas ierobežojumiem

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, kā arī uz publisko ēku vai būvju balkoniem un lodžijām un tuvāk par desmit metriem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku vai būvju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.

Komisijām nodotie grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" paredz arī tiesības pašvaldībām izdot noteikumus, kuros noteikt papildus smēķēšanas aizliegumus vai ierobežojumus, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei. Piemēram, pašvaldības savos saistošajos noteikumos varētu paredzēt aizliegumu smēķēt publiskos pasākumos, parkos, skvēros un uz atsevišķām ielām, kā arī peldvietās un pie vēstures un kultūras pieminekļiem.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldību papildus izdoto saistošo noteikumu ievērošanas kontroli neveiks Valsts policija, bet gan attiecīgās domes pilnvarotās institūcijas vai amatpersonas. Līdz ar to pašvaldības, kurām nav savas pašvaldības policijas, drīkstēs veidot savas uzraudzības institūcijas vai arī pilnvarot noteiktas personas šim darbam.

Veselības ministrija (VM) iepriekš norādīja, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli, jo iedzīvotāji netiks pakļauti dažādām tabakas industrijas netiešas reklāmas un patēriņu veicinošām aktivitātēm, kā arī pašvaldību domes, rūpējoties par savu iedzīvotāju veselību, varēs noteikt papildu smēķēšanas ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumi liecina, ka ik gadu pasaulē no pasīvās smēķēšanas izraisītām saslimšanām mirst 600 000 cilvēku, no kuriem trešā daļa ir bērni. Tabaka ir viens no galvenajiem veselības riska faktoriem un ir atbildīga par 5,1 miljonu nāves gadījumu pasaulē, - 9% no visiem nāves gadījumiem. Tāpat dati liecina, ka arī viena no astoņām nāvēm pēc 30 gadu vecuma ir saistīta ar smēķēšanu.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais