„Vienots sabiedriskais medijs ir jāveido, balstoties uz stingriem pamatiem un pēc skaidriem principiem. Sabiedriskā medija izveidošanas koncepcijā ieguldīts liels darbs, tomēr vairākas tās daļas rada neizpratni un liek uzdot jautājumus.” Tā trešdien, 23.janvārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iepazīstoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) koncepciju par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
„Iebilstu pret sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz 36 latu lielu ikgadējo maksājumu no katra ekonomiski aktīvā iedzīvotāja ― tātad maksu no katra ģimenes locekļa, nevis mājsaimniecības, sākot no ļoti turīgām līdz mazturīgām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Tas ignorē sabiedrības solidaritātes principu un neparedz aizsargāt sociāli mazaizsargātās sabiedrības grupas. Tas ir nepieņemami,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja.
„Jautājums ir, vai jaunais sabiedriskais medijs varētu veiksmīgi attīstīties Zaķusalas ēkā. Jāanalizē arī, kā apvienotajā sabiedriskajā medijā tiks nodrošināta un veicināta viedokļu dažādība,” uzsvēra I.Mūrniece.
Komisijas deputāte Daina Kazāka (RP) pauda neizpratni, kādēļ NEPLP nav izvēlējusies vislētāko sabiedriskā medija modeli, kas paredz aktīvu radošo industriju un neatkarīgo producentu piesaisti mediju satura veidošanā. Deputāte sacīja, ka, redzot padomes konceptuālo virzību uz sabiedriskā medija modeli, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu jaunā institūcijā, nepieciešama detalizēta arī pārējo divu sabiedriskā medija iespējamo modeļu analīze. NEPLP priekšsēdētājs Ainars Dimants vērsa uzmanību uz neatkarīgu satura veidotāju trūkumu un uzsvēra, ka nav pārliecības, ka tie varētu radīt pietiekami kvalitatīvu saturu, turklāt šāds modelis nekur Eiropā netiek īstenots. Deputāte vērsa uzmanību, ka neatkarīgajiem producentiem celtos profesionālās kvalifikācijas līmenis un paaugstinātos to konkurētspēja reģionālajā tirgū.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, kā plānota televīzijas kanāla LTV7 attīstība un vai ir paredzēti raidījumi arī citās valodās, ne tikai latviešu valodā, NEPLP Sabiedrisko mediju pārmaiņu plāna izstrādes projekta vadītāja Zane Čulkstēna sacīja, ka plānots samazināt sporta pārraižu skaitu un palielināt esošo, piemēram, dokumentālo filmu un izglītības raidījumu skaitu. Problēma ir, ka LTV7 skatās maz krievvalodīgo iedzīvotāju, un to īpatsvaru nepalielinās pat ļoti labi atsevišķi raidījumi, jo iedzīvotāji skatās iecienītākos televīzijas kanālus, nepievēršot uzmanību atsevišķiem raidījumiem citos. Plānots saglabāt esošos raidījumus krievu valodā, stiprinot to kvalitāti, un nodrošināt dažādu etnisko grupu pārstāvniecību visā saturā, jo īpaši ziņās un informatīvi analītiskajos raidījumos.
Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis norādīja, ka sports ir kļuvis par kultūras sastāvdaļu, LTV7 ir nepietiekams sporta pārraižu skaits un lielākoties tie ir atkārtojumi. Z.Čulkstēna sacīja, ka jaunajā medijā paredzēts samazināt atkārtojamo pārraižu skaitu.
LR valdes loceklis Jānis Siksnis savukārt norāda, ka ideju par Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu būtu nepieciešams atstāt kā pēdējo iespēju, jo nav zināms, vai tiks piešķirta nauda visām labajām idejām, kas ir iekļautas koncepcijā par Latvijas sabiedriskā medija izveidi.
Siksnis pauda atbalstu idejai par līdzmaksājumu, tomēr koncepcijā iekļautais modelis esot brutāls. Vispirms esot jāpanāk sabiedrības izpratne par līdzmaksājuma nepieciešamību, uzskata LR valdes loceklis.
Siksnis norādīja, ka par 80 000 latu bija gaidījis vairāk detalizācijā, jo vietām neparādās visi vienotā medija modeļi, kā arī varēja iekļaut lielāku ārvalstu mediju apvienošanas pieredzi.
Kā piemērus Siksnis minēja Ungāriju un Slovēniju, kas mediju apvienošanas laikā saskārās ar dažādām praktiskām lietām, arī Igaunijā apvienošanās procesā ne viss ir ritējis gludi un pēc apvienošanas daudz kas no plānotā nav piepildījies, bet koncepcijā nekas par to nav minēts.
Kā norādīja Miķelsons, izvēlētais risinājums ir vissabalansētākais, skatīta arī ārvalstu pieredze. Latvijā mediji cīnās par tiem pašiem skatītājiem un klausītājiem, notiek mediju saplūšana un mainās mediju patērēšanas paradumi, tāpēc ir ļoti svarīgi attīstīt multimediju platformu.
Čulkstēna atzīmēja, ka lielākie satura uzlabojumi ir nepieciešami tieši LTV, LR saturs esot labā līmenī. LTV Latvijas zīmolu topā ieņem tikai 114.vietu. Salīdzinājumam - Igaunijas sabiedriskais medijs Igaunijas topā ir 25.vietā.
Uz nākamo komisijas sēdi, kurā turpināsies koncepcijas prezentācija, komisija lūdza NEPLP sagatavot apkopojumu par visu piedāvāto modeļu izmaksām un investīcijām.
Kā iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētāja Mūrniece, NEPLP pārstāvjus aicinās prezentēt trīs esošos scenārijus par Latvijas sabiedriskā medija izveidi, jo ir nepieciešams uzzināt, cik liels finansējums būs nepieciešams katrā no scenārijiem, un ir jāiepazīstas ar precīziem aprēķiniem.
I.Mūrniece atgādināja, ka komisija jau iepriekš atzinusi nepieciešamību stiprināt latgaļu un lībiešu valodas, palielinot to īpatsvaru sabiedriskajos medijos. Komisijas priekšsēdētāja arī sacīja, ka pārejas posmā jābūt saturam arī krievu valodā, vienlaikus paužot viedokli, ka atsevišķa televīzijas kanāla veidošana krievvalodīgajai auditorijai nav nepieciešama.
Nākamnedēļ komisija atgriezīsies pie sabiedriskā medija koncepcijas izvērtējuma, skatot finanšu analīzi.
Kā ziņots, NEPLP 7.janvārī vienbalsīgi apstiprināja jaunā Latvijas sabiedriskā medija koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV, LR un interneta platformas.