Medniekus piespiedīs šaut mežacūkas

Medību likums, kas pirms pāris gadiem tika atvērts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Savienības putnu direktīvu, tagad piedzīvo gluži cita rakstura pārmaiņas. Grozījumiem šai normatīvajā aktā jāglābj Latvijas lauki un mazie miesti no savvaļas dzīvniekiem.

Pirmām kārtām jau mežacūkām, kas turīgo mednieku nodrošinātajā labklājībā savairojušās nebijušos apmēros. Valsts meža dienests ziņo, ka pērnajā sezonā uzskaitīti vairāk nekā 67 tūkstoši cūku. Arī staltbriežu populācijā kopš 1998. gada turpinās nepārtraukt pieaugums, un šobrīd to skaits jau pārsniedz 43 tūkstošus. Šo dabas pārbagātību mednieki gan nespēj, gan negrib ierobežot – atvēlētie limiti netiek izšauti, un cietēji no tā ir zemnieki, kuru apstrādātie lauki kļūst par meža zvēru virtuvēm.

Vairākums mednieku vēlas, lai Latvijā būtu tik daudz meža dzīvnieku, ka tos varētu medīt, pat lāgā neizkāpjot no mašīnas, piebrauc pie meža – un tur jau zvēri gaida plašā izvēlē. Lauksaimniekiem savukārt ir radikāli pretējas vēlmes – meža zvēri ir nopietns traucēklis biznesā, apēd labību, izrok kartupeļus. Šīs pretrunīgās intereses tad arī pašlaik tiek mēģināts salāgot Medību likumā. Vērtīgākais kompromiss, kas panākts pirms likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā, ietverts 29. pantā. Situācijās, kad mednieku vai zemes īpašnieku vainas dēļ dzīvnieku skaits netiks pienācīgi regulēts, medību tiesību izmantošanu drīkstēs organizēt pašvaldības. Tai skaitā pieaicināt viesmedniekus. Tas būs risinājums gan hroniskajiem konfliktiem starp īpašniekiem un vietējiem medniekiem, gan ierobežos bagāto medību klubu vēlmi arvien palielināt zvēru pārapdzīvotas teritorijas.

Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš stāsta, ka šobrīd Latvijā ir trīs vietas, kur cūkas savairojušās ārkārtīgā koncentrācijā: Vidzemē ap Ērgļiem un Vestienu, Gaujas Nacionālā parka un Siguldas apkaimē, kā arī Kurzemē ap Ugāli un Talsiem. Ugāles mācītājs un ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš spriež: «Tie zvēri ir ārkārtīgi gudri – zina, ka Ugāles centrā viņus neviens neaiztiks.» Un nav jābūt medniekam, lai ikdienā sastaptu meža zvērus. Braucot ar mašīnu, vienmēr nākoties bremzēt, jo kāds noteikti iznāk uz ceļa, bet svētdien pa ceļam uz Māteriem mācītājs vienā barā saskaitījis vairāk nekā 50 briežu. Rakumi esot visās malās, un vietējiem bail pat domāt, kas būs rudenī.

Jau pērn Ugālē cilvēki sēdējuši naktīs uz saviem laukiem – citādi kartupeļus novāktu tikai cūkas. Tagad cūku atkal ir vēl vairāk. Nav brīnums, ka lauksaimnieki un jo sevišķi lielo saimniecību īpašnieki ir nikni.

Biedrības Zemnieku saeima lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons skaidro: «Tas, ko mednieki dara, jau vairs nav dzīvnieku piebarošana, bet nobarošana – maize, nocenotie lielveikalu salāti, cukurbietes, milti, rapša spraukumi. Ziemu vai vasaru. Skaidrs, ka pie šādas ēdienkartes dzīvnieki koncentrējas vienā vietā, ļoti labi jūtas un tiem ir vairāki metieni gadā.» Bet mednieki atbrauc labi ja reizi nedēļā un, protams, neko daudz neizšauj.

Lauksaimnieki uzskata, ka valstij tagad jāizsver prioritātes – medību vaļasprieks pret lauku uzņēmējdarbību. Tiesa gan, likumdevējam, cenšoties izdabāt lauku elektorātam, jāizvairās no iebraukšanas otrā grāvī.

Piemēram, vienā no likumprojekta darba grupu diskusijām izskanējis priekšlikums pārtraukt limitēt staltbriežu medības tikai tāpēc, ka vienā Auces saimniecībā brieži labību apgrauzuši. Mednieki šādu radikālu risinājumu, protams, kategoriski noraidīja – nevar lokālu problēmu attiecināt uz visu Latviju. Valsts Meža dienests savukārt iestājās pret rosinājumu samazināt medību iecirkņus, jo «mazo gabaliņu autonomija nozīmētu vēl vairāk konfliktu par medību tiesību lietošanas tiesībām un arī lielāku nelaimes gadījumu risku».

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis cer, ka finiša taisnē likumprojektā netiks iebalsoti visādi populistiski brīnumi – elektorāta iežēlināšanai pirms vēlēšanām: «Tāpēc, ka, redziet, mežacūkas pārņēmušas Latviju, un lauciniekiem neatliek nekas cits kā doties trimdā uz Īriju.» Cita lieta, ka mednieki paši jau aptvēruši nepieciešamību mainīt līdzšinējos medību paradumus – vairāk jāmedī jaunie dzīvnieki, jāizmanto viss limits. «Tomēr jāsaprot, ka mežā visam ir inerce un populācijas pieaugumu tā uzreiz apturēt nevarēs,» spriež mednieku līderis.