Pašvaldībām vairāk būs jātērē mājokļa pabalstiem

Apkures sezonai sitot pa iedzīvotāju maciņiem, arī pašvaldībām jārēķinās, ka izdevumi sociālajai palīdzībai, kas ietver pabalstu dzīvoklim, varētu palielināties.

Izdevumi palielināsies ne tikai lielāku rēķinu par mājokļa apsildi dēļ, bet arī tāpēc, ka no šā gada valsts vairs nelīdzfinansē mājokļa pabalstu, ko iepriekš darīja par sociālā spilvena naudu.

Pašvaldības rēķinājušās, ka ziemas periodā izdevumi sociālajai palīdzībai varētu būt lielāki, kā tas ir katru gadu, kad sākas apkures sezona un trūcīgās personas lūdz palīdzību, tomēr uzskata, ka šim jautājumam jābūt arī valdības darba kārtībā. Arī tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka tā ir valdības bezatbildība, jo tā aktīvi neiesaistās problēmas risināšanā. Saņemot rēķinus par mājokļa apkuri decembrī, šokēti ir lielākā daļa iedzīvotāju, taču īpaši tie, kuru mēneša ienākumi ir tikai nedaudz lielāki par komunālo pakalpojumu rēķinu. Rēķināties ar pašvaldības atbalstu gan var tikai tie, kuriem ir trūcīgās personas statuss, jo to paredz gan pašvaldībām saistošie Ministru kabineta noteikumi, gan katras pašvaldības noteikumi par atbalstu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Rīgā sociālajiem pabalstiem Rīgas iedzīvotājiem ieplānoti vairāk nekā 18,3 miljoni latu, no tiem lauvas tiesa – 9,35 miljoni latu – tieši dzīvokļa pabalstiem. «Plānojam, ka ar piešķirtajiem līdzekļiem pietiks,» Neatkarīgajai saka Rīgas domes Labklājības departamenta speciāliste Lita Brice. Departaments analizē datus, tostarp arī izmaksu pieaugumu komunālajiem pakalpojumiem, taču pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu vai samazinājumu ietekmē daudz dažādi sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī laika apstākļi, kurus vispār pilnībā nav iespējams prognozēt. Pērn Rīgas Sociālajā dienestā dzīvokļa pabalstu saņēma 45 316 personas, un izdevumi par dzīvojamo telpu lietošanu 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu ir palielinājušies, kas ir redzams pēc vidēji vienai personai gadā izmaksātā dzīvokļa pabalsta apmēra. 2011. gadā vidēji vienai personai dzīvokļa pabalstam izlietoti vidēji 215, bet 2012. gadā jau 225 lati. «Vienu izdevumu pieaugumu nedrīkst izraut no vispārējā konteksta. Jāņem vērā, ka līdz ar nodarbinātības jautājumu sakārtošanos nedaudz ir palielinājušies arī vidējie personas ienākumi un samazinājies kopējais dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits, salīdzinot ar 2011. gadu,» uzsver L. Brice.

Kopumā Rīgā trūcīgo skaits gada laikā samazinājies gandrīz par 20 procentiem, taču tas nav saistīts tikai ar iedzīvotāju situācijas uzlabošanos, bet arī ar noteikumu izmaiņām, kā piešķirams šis statuss. Katra pašvaldība nosaka savu kārtību, kādu atbalstu tā sniedz iedzīvotājiem, tāpēc speciālisti iesaka vērsties pašvaldību sociālajos dienestos. Rīgā tieši vakar stājušies spēkā jauni noteikumi par sociālajiem pabalstiem, kur ir arī noteikta dzīvokļa pabalsta piešķiršanas un saņemšanas kārtība, – turpmāk uz šo pabalstu Rīgā varēs pretendēt visas personas vai ģimenes, kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgā un kuras dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei, bet tiesības saņemt to būs personām, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 200 latus uz vienu cilvēku mēnesī. Līdz ar to tiek paplašināts personu loks, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību. Tomēr, tā kā katrs gadījums ir individuāls, L. Brice iesaka vērsties vienā no deviņiem Rīgas Sociālā dienesta centriem.

Labklājības ministrijā Neatkarīgajai norāda, ka siltumapgādes uzņēmumi lielākoties ir pašvaldību uzņēmumi – ja pašvaldības redzēja, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ierobežota un viņi nespēj norēķināties par pakalpojumiem, pašvaldībām būtu pienākums pārvērtēt siltumapgādes uzņēmumu tarifus, tajā skaitā atvieglojot vai izlīdzinot maksājumus par pakalpojumiem. Iedzīvotājiem ir arī tiesības lūgt sociālo palīdzību.