Krājbankas glābšanai pietrūka 13 miljonu
Lemjot par Latvijas Krājbankas (LK) bankrota procedūras uzsākšanu bez kreditoru uzklausīšanas, pārkāptas to tiesības un samazināta iespēja atgūt visus bankas zaudētos līdzekļus sanācijas ceļā.
Turklāt lemšanā būtiska loma bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kas savu nekompetenci pierādījusi, pieļaujot bankas krahu. Šādu viedokli Satversmes tiesā pauda LK kreditoru pārstāvis Egils Radziņš un viņa kliente Santa Anča.
E. Radziņš pārstāv vairākus bankas kreditorus, kas, kredītiestādei bankrotējot, zaudēja vērā ņemamus ietaupījumus. Tā maestro Raimondam Paulam izputēja gandrīz miljons eiro, bet izdevējai S. Ančai un viņas uzņēmumam bankā palicis aptuveni pusmiljons latu.
Kreditori un viņu pārstāvis uzskata, ka Krāj-bankas administratoram KMPG Baltics, pirms atteikties no cerībām banku sanēt, vajadzēja sasaukt kreditoru sapulci. Zvērinātais advokāts E. Radziņš šādai interpretācijai atradis pamatojumu arī likumā, taču valsti tiesas prāvā pārstāvošais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš un pieaicinātie speciālisti no Tieslietu ministrijas un Latvijas Komercbanku asociācijas uzskata, ka kreditoru viedoklis uzklausāms tikai tad, ja kredītiestādes administrators un FKTK atbalstījuši kādu no pieejamiem sanācijas plāniem.
Savukārt LK administrators Stīvens Jangs skaidroja, ka KPMG darījis visu iespējamo, lai panāktu bankas sanācijai nepieciešamo investīciju piesaisti, tajā skaitā informējuši par investīciju iespējām LK starptautiskās kompānijas klientus un FKTK lūguši likumā paredzētajām četrām nedēļām papildus vienu nedēļu. Rezultātā esot saņemti septiņi piedāvājumi investēt bankā naudu, taču neviens interesents nav spējis piedāvāt bankas atdzīvināšanai nepieciešamo 171 miljonu latu. Tā arī neesot bijusi lielākā problēma – sliktākais esot bijis tas, ka neviens no potenciālajiem investoriem nav spējis pārliecināt, ka tam ir reāls redzējums bankas ilgtspējas nodrošināšanai. «Tās drīzāk bija tādas idejas, nevis sanācijas plāni,» skaidroja S. Jangs.
Prasības pieteicējus administratora paustais nepārliecināja, jo dāsnākais no potenciālajiem investoriem bijis gatavs ieguldīt summu, kas ir tikai par 13 miljoniem latu mazāka nekā nepieciešamā. Kreditori uzskata, ka, apspriežoties ar tiem, varētu atrast trūkstošos līdzekļus un banka tiktu reanimēta.
Lietas izskatīšana un atlikušo ekspertu iztaujāšana turpināsies nākamnedēļ.