Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kurā paredzēts jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā atteikties no administratīvajiem arestiem, kā pamatsodu atstājot naudas sodu.
Ministrija koncepcijā ir norādījusi, ka pie atteikšanās no administratīvā aresta, lai kompensētu administratīvā aresta soda vispārējo prevenciju, ir jāpanāk, ka uzliktajam sodam - kaut arī tas salīdzinājumā ar administratīvo arestu nav tik bargs - ir nodrošināta soda neizbēgamība un izpilde. Soda izpildes veicināšanai ministrija rosina gan piemērot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus, gan efektivizēt naudas soda izpildes kontroles administrēšanu, uzlabojot Sodu reģistra soda izpildes uzskaites sadaļu.
TM skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Kā skaidro ministrija, citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.
Tāpat TM koncepcijā ir atzīmējusi, ka administratīvais arests kā soda veids turklāt ir dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus - personas, kurām tiek piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās. Diennakts vienai personai administratīvajā arestā izmaksā 12-15 latus. Kā norāda TM, aresta izpildei gada laikā tiek tērēti vairāki simti tūkstoši latu.
Papildus ministrija paredz jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā atstāt tikai divus pamatsoda veidus: naudas sodu un brīdinājumu. TM skaidro, ka administratīvo sodu sistēmā ir jābūt kādam salīdzinoši mazāk bargam sodam, jo personai, kura pārkāpumu ir izdarījusi pirmo reizi, ir jābūt iespējai vispirms tikt brīdinātai.
Kā norādījusi ministrija, jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā ir jāiekļauj dažādi papildsodi, kas saistīti ar pārkāpējam piešķirto speciālo tiesību ierobežošanu, noteiktu pienākumu uzlikšanu un valsts sniegto pakalpojumu un jaunu tiesību iegūšanas ierobežošanu. Papildsodu sistēmā būtu lietderīgi iekļaut arī šobrīd Ceļu satiksmes likumā paredzētos soda punktus, skaidro ministrija.
Vienlaikus TM koncepcijā paredzējusi, ka arī turpmāk iestādēm tiks paredzēta iespēja piemērot vienlaikus vairākus papildsodus. Turklāt papildsodu administrēšana būs tās iestādes kompetencē, kura attiecīgo papildsodu būs piemērojusi.
Jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā tiks ietverts regulējums, kas noteiks, ka administratīvo pārkāpumu sodu izpildes procesā turpmāk netiks paredzēta skaidras naudas aprite, bet gan tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķini, lai varētu likvidēt korupcijas riskus.
Kā konstatēja ministrija, Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka juridiskās personas administratīvo atbildību, paredzot, ka kodeksā un pašvaldību saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Tomēr viens no administratīvās atbildības priekšnoteikumiem ir vaina, kas izpaužas kā personas psihiska attieksme pret notikumu. Juridiskai personai psihiskas attieksmes nevar būt, koncepcijā uzsvēra TM.
Tiesās tiek izskatīts salīdzinoši liels administratīvo pārkāpumu lietu skaits, dažkārt pārsūdzības iemesli ir pilnīgi formāli un pēc būtības neattiecas uz tiesisku strīdu. "Tas rada nelietderīgu tiesas noslodzi situācijā, kad tiesas ir noslogotas ar krimināllietu izskatīšanu," teikts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā. Papildus tam rajona (pilsētas) tiesas atsevišķu kategoriju lietās nevis izskata tiesību strīdu, bet pieņem sākotnēju lēmumu pēc būtības, tātad darbojas kā iestāde.
Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, patlaban tiek piemērots gan kodekss, gan Administratīvā procesa likums, kas noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Tomēr kodeksā atsevišķos pantos ietverts pienākums personai atlīdzināt ar lietvedību saistītos procesuālos izdevumus.
"Latvijas administratīvo sodu piemērošanas un izpildes kārtība tika veidota padomju tiesību sistēmai. Līdz ar to vairākas kodeksā ietvertās tiesību normas neatbilst mūsdienu valsts tiesiskajai iekārtai. Lai gan kopš kodeksa spēkā stāšanās brīža tajā ir veikti vairāk nekā 130 grozījumi, joprojām nav sistēmiski pārskatītas kodeksa normas," teikts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā.
Vienlaikus tiek norādīts, ka milzīgais, haotiski veiktais grozījumu apjoms kodeksā būtiski apgrūtina tā piemērošanu, izpratni, pārskatāmību un tajā ietvertā regulējuma interpretāciju, jo bieži kodeksā ietvertās normas ir savstarpēji pretrunīgas.
Papildus visam jau minētajam Latvijas tiesību akti pagaidām neparedz iespēju atzīt un izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods. Tiesiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu lietās tieši netiek regulēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem līgumiem. Līdz ar to nav tiesiskā regulējuma, lai varētu izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods, vai lai varētu nosūtīt Latvijā pieņemtu lēmumu izpildei ārvalstī.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā paredzētie grozījumi ir lielā mērā saistīti ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kuru Latvija pārņem. Tagad kontrolējošajām iestādēm un ministrijām ir jāsāk darbs pie normatīvās bāzes sagatavošanas.